Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu
Raivis Zeltīts26.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana, un vainīgie ir jāsoda. Vai kāds to apšauba? Vai tam ir nepieciešams atsevišķs paziņojums? Ja kāds to apšauba, lai neseko manai lapai, lai nesauc sevi par konservatīvo, jo tādu pat grūti par cilvēku saukt. Bet tiktāl es neko tādu neesmu manījis.
Briesmīgi un necilvēcīgi ir arī pelnīt politiskos punktus uz šādu noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu – to pašu naidu, ko it kā šie aktīvisti apkarojot.
Daudz tiek runāts par kritisko domāšanu un faktu pārbaudi – tas viss pagājušajā nedēļas nogalē tika aizmirsts un to momentā izdarīja tie, kas visvairāk sevi ceļ godā kā “izmeklējošos žurnālistus”. Nezinot pilnīgi neko par notikušo kā tikai pretrunīgus atstāstus, Anita Brauna no sabiedriskā medija paziņoja, ka pie cilvēka dedzināšanas Tukumā ir vainīgas konkrētas partijas un politiķi. Vēlāk viņa apdomājās, ka īsti jau nezina faktus, tāpēc tvītu izdzēsa.
Tikmēr Sandra Veinberga arī apdomājās, bet bez kādas kaunas sajūtas uzrakstīja veselu manifestu. Viņa vispār nepieminēja nozieguma veicējus, bet uzreiz ķērās pie sev aktuālā – vainīgas ir konkrētas partijas, konkrēti politiķi un arī baznīca.
Melošu, ja teikšu, ka politiskā aktīviste S. Veinberga, kas tēlo žurnālisti, mani pārsteidza. Viņas marksistiskajā pasaules uzskatā vispār nepastāv personiskā atbildība – kad “Black Lives Matter”/Antifa pūlis sit un dedzina cilvēkus, tad tas ir “nesadzirdēto protests”, kad to dara deģenerāti Tukumā, tad vainīgas partijas, kas 2005. gadā nostiprināja laulības definīciju Satversmē.
Bet varbūt šāda nostāja iederas portālā, kas bērna slepkavu/pedofīiu intervēja kā “personību cietumā”, uzklausot, kā dzīve viņu piespiedusi uz viņa rīcībām? Vai varam gaidīt iejūtīgas intervijas ar Tukuma nozieguma veicējiem? S. Veinberga jau visu atbildību no viņiem ir noņēmusi, tagad viņiem atliek tikai spēlēt līdzi.
Un vai S. Veinberga uzņemas atbildību par to naida kurināšanu, ko viņa veic, kad divu (?) noziedznieku darbības piedēvē pusei Latvijas? Diez vai. Bet “toleranto” pūlis tviterī jau ir gatavs linčot. Aicinu turpmāk S. Veinbergu izmantot savas telepātiskās izmeklēšanas spējas arī tad, kad kāds terorists pirms sava nozieguma nokliedzas “Allahu Akbar”, bet viņa motīvi kreisajiem žurnālistiem tā arī paliek mistērija.
Kas Tukumā notika? Tas ir policijas uzdevums to noskaidrot, bet mediju – ziņot. Tiktāl izgāzušies ir gandrīz visi. Šobrīd pieejamā informācija ir ļoti pretrunīga. Ir zināms, ka uzbrucēji draudot izmantoja homofobisku lamāšanos. Nav teikts, ka tas bija motīvs. Bandītisku grupējumu darbība Latvijā nav nekas jauns.
Vai tie puiši, kuriem uzbruka, bija geji? Vai arī nebija, bet viņiem uzbruka, jo dažiem idiotiem Tukumā šķiet, ka, ja divi puiši dzīvo kopā, tad viņi ir uzreiz geji? Te gan viņi neatšķiras no kreisajiem aktīvistiem, kuriem jau uzreiz bija skaidra šo cilvēku gultas dzīve. Bet ko var gribēt no kreisajiem, kuri ir turīgu vecāku bērni, kas pat neaizdomājas par tādu lietu kā kopīga dzīvokļa īrēšana, lai samazinātu izmaksas...
Problēma ir plašāka - šis ir viens no daudziem smagiem noziegumiem, kas pēdējā laikā notikuši mūsu valstī, liekot uzdot jautājumus par ministra kompetenci un policijas darba kvalitāti.
Bet par laimi man nav tik “sačakarēta” domāšana, lai, uzzinot par briesmīgu noziegumu, man būtu vispirms jānoskaidro, kurā cilvēku kategorijā viņi ietilpst, lai sarindotu hierarhiski šī nozieguma svarīgumu.
“Viens likums – viena taisnība visiem”. Visas šīs idejas par “naida noziegumiem” ir absurdas, jo tas jau automātiski paredz mazāk būtiskus noziegumus. Kad dzērāji nogalināja G. Astras brāļa ģimeni, tas nebija naida noziegums? Kāds tad - “gadījuma”? Ja P. Rebenoka slepkavas būtu lietojuši homofobiskus izteikumus, tad viņa lieta beidzot virzītos uz priekšu? Vai arī viņu nogalināja kā advokātu, bet ne kā geju, un tāpēc nav “naida”?
Bērna slepkava – ak, “personība cietumā”? Jūs paši saprotat, ko sakāt?! Noziegums ir noziegums un tas ir jāsoda – es drošvien ieteiktu to sodīt bargāk kā to pieļautu mani liberālie draugi.
Bet kreisajiem jau tas ir vienalga. Galvenais izmantot iespēju aizvērt mutes visiem konservatīvajiem. Vai vēl trakāk – likt taisnoties. Kolektīvā atbildība. Kā PSRS laikā.
Starp citu, man paziņu lokā ir geji. Drošvien vairāk kā zinu droši, jo esmu labi audzināts - par to, kas mani neskar, nevaicāju un pēc tā citus nevērtēju. Manu nostāju par Satversmi un laulību visi zina. Vienmēr esmu gatavs to aizstāvēt – savstarpējā diskusijā, nevis kliegšanā un apvainošanā. Bet zinu, ka vismaz viens no viņiem ir konkrēti pret “Mozaīkas” un viņiem līdzīgo aktivitātēm, kas tikai sēj naidu.
Tas arī šobrīd viss. Atlabšanu cietušajiem un cietumu vainīgajiem!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
