Iesaki rakstu: 
Demisionējušās valdības tieslietu ministru Jāni Bordānu pēdējās dienās visi pārprotot un kļūdaini citējot - tas izriets no viņa paša un viņa preses pārstāves skaidrojumiem saistībā ar divām pēdējo dienu publikācijām, no kurām radās priekšstats, ka tieslietu ministram ir arī augstākas vērtības par stingru tiesiskuma ievērošanu.
"Esmu gatavs kaut kādā ziņā, teiksim nu, neievērot labas darbības praksi, bet varbūt man tā izpratne ir nedaudz savādāka par to, kas ir labas pārvaldības prakse. Es domāju nevis formāli to ievērot, jo man burtiski vakardien viens no Saeimas deputātiem tā saucamajā reformu uzraudzības darba grupā norādīja un jautāja, vai es esot lasījis Saeimas kārtības rulli.
Man bija jāsarkst viņa priekšā, nu es biju lasījis, bet viņš man aizrādīja, ka uz trešo lasījumu nedrīkst iesniegt šādus grozījumus, ka viņi neatbalstīs šādus grozījumus. Es tomēr ceru, ka,, zinot, šodienas notikumus, kas Latvijā pašlaik notiek, ka deputātiem nu būs drosme pārkāpt pāri formālām likumu ievērošanas problēmām un rīkoties pēc būtības, kā viņiem kā politiķiem būtu jārīkojas," - šādu video fiksētu Bordāna izteikumu kādā diskusijā atreferēja portāls kasjauns.lv, piebilstot: "Ciniski, ka to dara tieslietu ministrs, kuram jābūt paraugam likumu un noteikumu ievērošanā."
Savukārt vairāki mediji pārpublicēja ziņu aģentūras BNS informāciju, kurā bija minēts Bordāna citāts saistībā ar premjera lēmumu atcelt rīkojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atlaišanu: "Ja premjera pakļautībā esošas iestādes vadītāja rīkojums ir netaisnīgs un neatbilst sabiedrības interesēm, ir jāmeklē veidi, kā to atcelt un tādā gadījumā var arī piedot ar leģitimitāti saistītus jautājumus."
Taču, kā nu skaidro Bordāns un viņa preses pārstāve, abos šajos gadījumos ministrs esot vienkārši pārprasts vai arī runa esot vienkārši par diskusiju, bet nekādā gadījumā ne par aicinājumiem ignorēt tiesību normas.
"Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norobežojas no vairākos portālos pārpublicētās neprecīzās BNS ziņas, kurā viņam kļūdaini piedēvēts citāts.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns vakardien, sniedzot telefonisku interviju BNS žurnālistam, izteica savu viedokli par Ministru prezidenta rīkojuma atjaunot amatā Jutu Strīķi tiesisko pamatu, kas pieņemts īstenojot labas pārvaldības principu.
Ministraprāt, papildus leģitimitāti šādam lēmumam piešķir tā pieņemšana sabiedrības interesēs," - šāds bija tieslietu ministra skaidrojums par BNS informāciju, - tā esot vienkārši neprecīza.
Savukārt par videoierakstu, kurā Bordāns izsaka cerību, ka deputātiem būs "drosme pārkāpt pāri formālām likumu ievērošanas problēmām, Pietiek sniegtais skaidrojums bija šāds:
"Portāla kasjauns.lv rakstā atspoguļojas diskusija par dažādiem viedokļiem Saeimas kārtības ruļļa piemērošanā. Saeimas kārtības rullis paredz arī priekšlikumu iesniegšanu uz trešo lasījumu.
Izpildot Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns gatavo iesniegšanai Saeimā uz trešo lasījumu priekšlikumus Maksātnespējas likumā."
Pietiek gan arī pārliecinājās, ka pēdējās dienās ministram tiešām ir problēmas ne tikai ar savu domu izteikšanu, bet arī ar to precīzu adresēšanu, turklāt ne jau to uzklausītāji vainīgi. Sākotnēji uz Pietiek jautājumiem Bordāns atbildēja ar elektroniskā pasta vēstuli: "Klau, parunājiet ar Inu un Daci... Ar cieņu, Jānis Bordāns." Pēcāk izrādījās, ka arī šo vēstuli ministrs vēlējies nosūtīt gluži citiem adresātiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
