Iesaki rakstu: 
Vai tikai man ir sajūta, ka pie varas Latvijā ir tikušas personas, kuras sacenšas melošanā? Gandrīz vai jārīko konkurss par lielākā MEĻA titulu.
Kaut vai tas pats Bordāns, kurš pirms 13.Saeimas vēlēšanām solīja 3*500 un 200 eiro minimālo pensiju no 2019.gada, kā arī ierēdņu un ministriju skaita samazināšanu. Cilvēki viņam noticēja, un daudzi 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja par JKP, kuri, tiekot valdībā pat nedomā pildīt savus solījumus, bet ir desmitkāršojuši partiju finansējumu no valsts budžeta, cīnās par cietuma būvēšanu Liepājā, tai pašā laikā veidojot sarakstus ar likvidējamām skolām, bez kautrēšanās ir nobalsojuši pret 3*500 un 200 eiro minimālo pensiju. Bordāna vadītā ministrija ir veikusi revolucionāras pārmaiņas ar nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām, tās divkāršojot un pat trīskāršojot. Tie, protams, nav visi Bordāna varoņdarbi, bet ir pilnīgi pietiekami, lai varētu cīnīties par lielākā MEĻA titulu.
Vēl viens pretendents uz lielākā MEĻA titulu, protams, ir Kariņš. Tas pats Kariņš, kurš pamanījās tikt pie PSRS būvētā kinoteātra Pionieris un dīvainas sagadīšanās pēc tieši Citadeles pārdošanas laikā to caur ofšoriem pārdeva krieviem, kuri vēl līdz šodienai nav izdomājuši ko ar šo par 6,4 miljoniem nopirkto pirkumu darīt. Kariņš, protams, ir izcils lielākā MEĻA titula kandidāts ar savu spēju nepildīt spēkā esošu likumu par mediķu algām, nepildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu. Arī Kariņa daudzās naudas, kuras ir tik daudz, kā nekad nav bijis, bet ne priekš mediķiem, ir labs stimuls viņam uzvarēt šajā sacensībā.
Kandidātu uz lielākā MEĻA titulu ir ļoti daudz, bet es kā trešo kandidātu piedāvātu Levitu, to pašu, kurš ir tik aizmāršīgs, ka pats neatceras, ko rakstījis un runājis iepriekš, un radiniekus izdomā pēc vajadzības. Ja ļoti gribas uz Vāciju, tad mammas vecāki un vienīgā māsa Marta ir Vācijā, ja jādabūn atļauja izbraukšanai uz Izraēlu, tad uzrodas radiniece Izraēlā, bet, ja vajag “nācijas tēva likteņkopību”, tad mamma nav vairs mamma, bet mammas mamma un uzrodas māsa Auguste, kas it kā ir īstā mamma un visi mammas radinieki ir bijuši izsūtīti uz Sibīriju kopā ar vēl 40000 līdztautiešu un atgriezās Latvijā, kad Levitam bija 3 gadi, tikai VDK, pārbaudot Levita pašrocīgi aizpildītās anketas, šos melus par mammas radiniekiem nepamanīja.
Tas pats Levits, kura visi tēva radinieki aizgāja bojā holokaustā, bet kurš bija tulks Arāja prāvā. Tas pats Levits, kurš kā tiesību eksperts deva savu atzinumu “Čau, Kārli!” grozījumiem Izglītības likumā. Tas pats Levits, kurš jau kā Latvijas prezidents paziņoja, ka tie likumi, kurus negrib pildīt, nav jāpilda. Tas pats Levits, kurš kā īstens “nācijas tēvs” burtiski uzspieda uz partiju finansējuma palielināšanu no valsts budžeta. Domāju, ka šis arī ir izcils kandidāts uz lielākā MEĻA titulu un citas kandidatūras nav vērts izskatīt.
Atliek tikai izvēlēties, vai mēs turpmāk, pakļaujoties radu rakstu izdomātāja vargribja harizmai, gribam dzīvot Levitstānā, vai varbūt tīkamāka mums ir daudzā nauda un Kariņstāna, bet varbūt esam noilgojušies pēc lielākiem NĪN un jauna cietuma Bordānstānā?
Man pašam visi šie meļi riebjas, un es negribu dzīvot ne Bordānstānā, ne Kariņstānā, ne Levitstānā, ne Idiotstānā, līdz kam Latviju visi šie un ne tikai šie meļi ir noveduši, atliek tikai cerības uz Latvijas iedzīvotāju ne pārāk īso atmiņu un spēju pateikt meļiem NĒ demokrātiskās vēlēšanās, ja mēs līdz tādām vēl nodzīvosim.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.