Bordāns norūpējies, lai tiesu izpildītāji, notāri, advokāti saņemtu valsts palīdzību krīzes laikos
Pietiek lasītājs09.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valstsvīri ar lepnumu paziņo, ka atbalsts Covid-19 ierobežošanas pasākumiem nu jau sasniedzis 4 miljardus eiro. Tomēr, īsti nav skaidrs, kam un kur aizies šie naudas līdzekļi. Loģiski būtu, ja primāri valsts atbalstu saņemtu visneaizsargātākie sabiedrības locekļi un uzņēmumi, kas cieš visvairāk. Piemēram, tiesu izpildītāji, notāri un advokāti. Jā, ne bezdarbnieki, bet tiesu izpildītāji, notāri un advokāti, - tieši tā uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Tieslietu ministrs 7.aprīlī kā steidzamu nosūtīja finanšu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei vēstuli, kurā norādīts par nepieciešamību sniegt valsts atbalstu brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem.
Vēstulē norādīts, ka ir jāatbalsta notāri, jo samazinās civiltiesisko darījumu skaits, klienti izvēlas atlikt darījumu slēgšanu un citas darbības, līdz ar to krītas pieprasījums pēc notariālajiem pakalpojumiem un attiecīgi samazinās notāru ieņēmumi.
Papildus notāriem ir jāatbalsta arī advokātu biroji, jo ārkārtējās situācijas norādījumu un to radušos seku rezultātā, vērojams ienākumu kritums arī advokātu birojos.
Savukārt tiesu izpildītāji ir jāatbalsta, jo uz ārkārtējās situācijas laiku ir apturama administratīvo aktu piespiedu izpilde, kā arī tiek prognozēts, ka samazināsies piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits.
Protams, ka dzīve ārkārtas situācijas laikā nenorit kā ierasti, tomēr vai tiešām tiesu izpildītājiem, notāriem un advokātiem nepieciešams valsts atbalsts?
Dzīve nav pilnība apstājusies ārkārtas situācijas dēļ, uzņēmumi un iedzīvotāji slēdz darījumus un, kā tas bija pirms ārkārtas situācijas, arī izmanto notariālus pakalpojumus, jo atsevišķos gadījumos likumi nosaka, ka attiecīgiem darījumiem un dokumentiem jābūt noformētiem notariāla formā. Turklāt notāriem ir visas iespējas sniegt pakalpojumus arī attālināti.
Pasākumi vīrusa izplatības mazināšanai nav kļuvuši par šķērsli arī tiesu funkcionēšanai. Vienīgā izmaiņa tiesu darbībā ir tikai, ka mutvārdu tiesas procesi, kas nav saistīti ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un steidzamību (piemēram, jautājumi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu, u.c.), ir noņemami no izskatīšanas un pārceļami. Tomēr viss pārējais notiek kā līdz šim. Personas var iesniegt prasības, tiesa izskata rakstveida procesus, pieprasa paskaidrojumus lietas dalībniekiem, veic citas ierastas darbības. Advokāti pelna iztiku ne tikai ar tiesvedību, bet arī, sniedzot juridiskos pakalpojumus. Tādejādi advokātu birojiem darbi arī turpinās.
Kaut arī Saeima ar likumu uz ārkārtējās situācijas laiku apturēja administratīvo aktu piespiedu izpildi, tomēr tiesu izpildītāji nenodarbojas tikai un vienīgi ar administratīvo aktu piespiedu izpildi. Lielāko daļu no tiesu izpildītāju ienākumiem veido ienākumi no izpildu lietām par civiltiesisko parādu piedziņu.
Administratīvo aktu piespiedu izpildes lietas ietekme uz tiesu izpildītāju ienākumiem ir minimāla, jo pirmkārt, šādu lietu tiesu izpildītajiem ir nedaudz salīdzinājumā ar civiltiesiskām lietam, otrkārt, šādas lietas nav tik ienesīgas tāpēc, ka tajās nefigurē tādas summas, kādas figurē civiltiesiskajās lietās, kā arī bieži vien, izpildot administratīvos aktus, vispār neko nav iespējams dabūt.
Domāju, ka sabiedrība labi atceras raidījumus un rakstus par tiesu izpildītāju ienākumu apmēriem (simti tūkstoši gadā), par advokātu biroju ienākumiem, no kuriem tiek un netiek maksāti nodokļi (nodokļu optimizācija), un par notāru ienākumiem, kas tikai nedaudz atpaliek no tiesu izpildītāju ienākumiem.
Kāds var teikt, ka tiesu izpildītāji, notāri un advokāti arī ir cilvēki un viņiem ir tiesības uz valsts atbalstu. Bet vai primāri šāds valsts atbalsts nav jāsniedz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem un uzņēmumiem, kas cieš visvairāk? Un pie kuriem tiesu izpildītājus, notārus un advokātus nu nekādi nevar pieskaitīt.
Tikmēr vēl joprojām valsts nav pieņēmusi nekādus atbalsta līdzekļus bezdarbniekiem. Ja kāds piemirsa, tad no 1. janvāra tika samazināts bezdarbnieka pabalsta apmērs un izmaksas termiņš. Turklāt ir arī tādi bezdarbnieki, kuriem pabalsta izmaksa izbeidzas pirms krīzes situācijas vai krīzes situācijas laikā, un šie cilvēki šobrīd vispār neko nesaņem.
Ārkārtas situācijas dēļ vismaz divreiz sarucis darba sludinājumu skaits, kā arī tiek kolektīvi atlaisti cilvēki, samazinās darbavietu skaits. Šādos apstākļos atrast darbu nav tik viegli, un šiem cilvēkiem būtu primāri sniedzams valsts atbalsts. Bet tā vietā, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, par visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem kārtējo reizi tiek piemirsts.
Daži raksti par tieslietu ministra Bordāna aprūpētajiem sabiedrības pabērniem:
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tiesu-izpilditaju-elite-kluvusi-par-multimiljonariem/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
