Bordāns gavilē par Satversmes tiesas lēmumu – atzīt par Satversmei neatbilstošu Saeimas Kārtības ruļļa normu, kas pieņemta paša Bordāna deputātēšanas laikā
PIETIEK29.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns nācis klajā ar gaviļainu paziņojumu saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu – atzīt par Satversmei neatbilstošu Saeimas Kārtības ruļļa normu, saskaņā ar kuru J. Bordāna partijas biedrs, kriminālvajāšanai izdotais Juris Jurašs netika pielaists uz Saeimas sēdēm. Šo paziņojumu īpaši komisku padara fakts, ka J. Bordāns „piemirsis” – Kārtības rullis ar visu šo normu tika pieņemts laikā, kad viņš bija Saeimas deputāts un pret šo nosacījumu ne ar vārdu neiebilda.
„Prokuratūras un Saeimas vairākuma lēmums izraidīt Juri Jurašu ir atzīts par nelikumīgu. KNAB Operatīvās daļas vadītājs turpina cīnīties un uzvarēt kaujas ar blēžiem par mums visiem. Laiki mainās, korumpantu un viņu roklaižu laiks beidzas. Laimīgu Jauno gadu!” – ar šādu paziņojumu J. Bordāns nācis klajā sociālajā tīklā Twitter.
Tieslietu ministrs gan nav pamanījis, ka Satversmes tiesas spriedums netiek attiecināts ne uz kādu prokuratūras vai Saeimas lēmumu un ka Satversmes tiesa vispār lemj tikai par konkrētu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā tas ir bijis arī šajā gadījumā.
Arī šajā gadījumā Satversmes tiesa patiesībā ir lēmusi tikai par to, ka Satversmei neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrā daļa “Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus”, kā arī attiecīgi teikumi 19. pantā.
Taču situāciju īpaši komisku padara fakts, ka Saeimas Kārtības rullis ir ticis pieņemts laikā, kad arī pats J. Bordāns ir bijis Saeimas deputāts, un Saeimas stenogramma rāda, ka tolaik tagadējam tieslietu ministram un J. Juraša kompanjonam pret šādu normu nekas nav bijis iebilstams.
„Kārtības rulli ar 17. panta normu, ka, izdodot tiesāšanai, Saeima var liegt deputātam dalību savās sēdēs, pieņēma 5. Saeima. Kad 1994. gada 10. novembrī pēdējā lasījumā skatīja grozījumus rullī Nr. 475 un neviena deputātu priekšlikuma nebija, Saeimas deputāts bija Jānis Bordāns,” sociālajā tīklā Twitter norādījusi vēsturniece Kristīne Jarinovska.
To, ka deputātam J. Bordānam tolaik nekas nav bijis iebilstams pret normu, kas tagad atzīta par Satversmei neatbilstošu, apliecina arī attiecīgais Saeimas stenogrammas fragments:
„A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Laika līdz otrajam lasījumam komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, tāpēc Juridiskā komisija ierosina pirmām kārtām redakcionāli precizēt paša šā likuma nosaukumu - nevis "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī", bet "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Tas būtu pirmais.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina svītrot vārdus no pirmā lasījuma redakcijas, kur bija minēta Pilsonības likuma izpildes Parlamentārās kontroles komisija. Tātad ierosinām svītrot vārdus "parlamentārās kontroles". Motivācija ir tāda, ka visas Saeimas komisijas ir parlamentārās komisijas, tāpēc šeit nebūtu nepieciešamības vēlreiz uzsvērt, ka tā ir parlamentārā komisija, jo ar tādu nosaukumu mums ir tikai īpašas, speciālas komisijas, teiksim, Parlamentārās izmeklēšanas komisija, bet kontroles - tā ir ne tikai kontroles, jo, kā mēs runājām jau pirmā lasījuma gaitā, Pilsonības likums paredz, ka Saeima lemj par uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, un tātad viņi veiks ne tikai šo kontroluzraudzību, bet acīmredzot gatavos arī Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Tāpēc mēs ierosinām šos divus vārdus svītrot. Citu grozījumu nav.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī" pieņemšanu otrajā lasījumā ar tām izmaiņām, kuras Saeima ir akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
