Bordāna kungs, gaidām no jums skaidras atbildes Covid sakarā: atklāta vēstule tieslietu ministram

Likumsakarīgi ir jautājumi, kas uztrauc katru – valdības rīcība un pieņemtie lēmumi infekciju ierobežo vai veicina? Kā tiek ievērota Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, jo lielāko daļu no tā, ko Ministru kabinets (MK) sauc par cīņu ar pandēmiju, var vērtēt no tās pārkāpumu viedokļa.

Vai Jūsu vadītajā ministrijā šie jautājumi ir apskatīti, izvērtēti, kādi ir secinājumi? Kā Jūs vērtējat to, ka MK pieņem lēmumus, kas daļai sabiedrības ir saistoši, bet nav izpildāmi? Kā Jūs vērtējat to, ka daži citu valstu pieņemtie pasākumi pandēmijas apkarošanai ir apstrīdēti tiesā un atcelti – Austrijas, Vācijas piemēri?

Izteiksim savu, pierādāmu viedokli un kopā padomāsim, kā rokās mēs esam. Un cik tiesiski pamatoti, ētiski un tīri cilvēciski saprotami jūs, mūsu likteņa noteicēji, rīkojaties.

MK noteikumi par mutes un deguna aizsegu obligātu nēsāšanu ir inficēšanās risku un smago saslimšanas gadījumu vairojošs faktors, varētu pat teikt, ka galvenais iemesls tam, kas notiek tagad.

1. Tā kā sejas vai deguna aizsega obligātas nēsāšanas prasība ir praktiski neizpildāma cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un ārkārtas situācijas apstākļos šīm precēm nenoteica cenu griestus, var uzskatīt, ka MK apzināti radīja situāciju, ka daļa Latvijas iedzīvotāju bija spiesti nepareizi nēsāt maskas, tādējādi kaitējot savai veselībai un palielinot inficēšanās riskus apkārtējiem;

2. Nav neviena ticama pierādījuma par masku nēsāšanas efektivitāti vīrusa izplatīšanās ierobežošanā, tāds arī nevar būt, jo ietver ļoti lielu varbūtības faktoru. Tāpat nav pētījumu par to, ko ilgstoša jebkuras maskas nēsāšana (8-10-12 stundas dienā, vismaz 250 stundas mēnesī) nodara cilvēka veselībai, lai gan šāds pētījums būtu ļoti vienkārši realizējams, kontrolējot cilvēka dzīvibas funkciju rādītājus.

Pieļausim, ka valdībai tas nav būtiski, jo pastāv masku bizness. Tomēr ir PVO ieteikumi, Darba aizsardzības likums, daudz citu pētījumu un ieteikumu, arī RSU asoc. prof. I. Vanadziņa pētījums šai sakarā. Tie ietver:

1) sejas aizsegu lietošanas pieredzi COVID-19 profilaksē dažādās valstīs. Kāpēc Latvijā ņem vērā vienu valstu pieredzi, bet pilnīgi ignorē citu, kāpēc nav izvērtēšanas, analīzes?

2) vienotas prasības un pieeju, arī prasības testēšanai un lietošanai, novērošanu un regulāru ziņošanu PVO par efektivitāti un problēmām, ja šāds noteikums ir pieņemts;

3) būtiskākos riskus un blakusefektus;

4) masku nēsāšanas ilgumu, tostarp sejas masku kā individuālo aizsardzības līdzekli tikai tajā gadījumā, kad citi, kolektīvie, aizsardzības un ierobežojošie pasākumi ir neiespējami; Ir vēl arī katra cilvēka personīgā pieredze. Arī Saeimas deputātu pieredze, kuri publiski paziņoja, ka ilgāk par 1,5 stundām maskā strādāt ir par grūtu. Tas viss netiek ņemts vērā kaut kāda iespējama sabiedriskā labuma vārdā. Tomēr personas intereses un labklājība ir prioritāras (ja tās neierobežo citu personu tiesības), salīdzinot ar sabiedrības interesēm.

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1. punktā ir teikts, ka katram cilvēka brīvības ietver tiesības kontrolēt savu veselību un organismu. Šobrīd šīs tiesības nav iespējams realizēt, tās tiek ignorētas vai būtiski pārkāptas, jo piespiedu ilgstoša maskas nēsāšana rada būtisku kaitējumu katra cilvēka veselībai, palielina maskas nēsātāja inficēšanās un smagākas saslimšanas risku:

1) sejas masku piespiedu nepareizas lietošanas pēc - izmaksu faktors;

2) piespiedu distances neievērošanas dēļ, jo maskas apgrūtina komunikāciju dažādām iedzīvotāju grupām, svarīgs ir arī runas skaļums un trokšņa līmenis telpās un sabiedriskās vietās;

3) izelpotais mitrais gaiss kairina acis, neapzināti liekot tās pakasīt, ja rokas ir inficētas, tad ir augsts risks inficēties, jo acu gļotādai nav imunitātes barjeras (tas pats ir ar seju zem maskas – alerģiskās reakcijas, alerģiskās iesnas, kas var pāriet hroniskās plaušu slimībās);

4) augsta vīrusu koncentrācija elpceļos siltajā, pat karstajā un mitrajā vidē zem maskas, ar kuru organisma imūnsistēma vairs nevar tikt galā - mikroorganismu pastiprinātai augšanai ap 35-50C ir ideāla temperatūra;

5) Izelpotā CO2 atkārtota ieelpošana liek paātrināt elpošanas biežumu un dziļumu, kas rada risku veselībai un vīrusa daļiņu izplatībai –vairāk izelpotā gaisa lielā ātrumā, arī brīdī, kad masku noņem;

6) Padziļināta elpošana var veicināt vīrusa daļiņu izkļūšanu caur maskai un dziļāku iekļūšanu plaušās.

Riska grupām nav izstrādāti īpaši noteikumi:

1) bērniem, lai gan ir arī svaigas PVO vadlīnijas ar citiem ieteikumiem, lai gan ir skolotāju iebildumi, informācija par ventilāciju stāvokli ēkās, nav noteikti atbildīgie, pēc publiski pieejamās informācijas – atbildīgajām ministrijām nav pat situācijas redzējuma;

2) hroniskiem slimniekiem, jo sevišķi strādājošajiem;

3) cilvēkiem ar runas traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, neiroloģiskiem, līdzsvara traucējumiem, fobijām;

4) fiziska darba darītājiem, ņemot vērā darba vides drošības riskus, gaisa mitrumu un temperatūru telpā vai ārpus tās. Protams, katras darba vietas Darba drošības speciālistiem arī būtu jāuzņemas līdzatbildība, bet, cik noprotams, tie kā eksperti Krīzes padomes sēdēs nepiedalās, netiek uzaicināti. Darba aizsardzības likumi arī ir atstāti otrajā plāksnē?

Darba vides izraisīto risku un dabīgo nāvju īpatsvars darba vietā Latvijā jau ilgstoši ir virs vidējā ES līmeņa. Obligāto sejas masku nēsāšanas rezultātā šis skaitlis var vēl palielināties. Vasarā tas bija liels pārkaršanas risks, jo sevišķi cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām, taču arī vēsākā laikā ir pietiekoši daudz risku dažādiem hroniskajiem slimniekiem, jo sevišķi tiem, kas strādā karstās vai slikti ventilējamās telpās – dažādās ražotnēs, skolās, pat slimnīcās ar kritiski novecojušu infrastruktūru.

Šāds monitorings, protams, nav veikts, jo Latvijā šobrīd citas problēmas, izņemot Covid – 19 pandēmiju, nepastāv, taču jau jūnija mēnesī bija pirmie rezultāti - augstāka ar Covid nesaistīta mirstība, arī novembrī pēc statistikas mirušo ir daudz vairāk. Vēl jāņem vērā, ka Latvijā strādājošo invalidu vien ir ap 80 tūkstošiem, ļoti liels ir arī pirmspensijas vecuma strādājošo īpatsvars.

Ir vēl pāris būtiskas lietas, kas raksturo valdības darbu pašu definētās pandēmijas apstākļos:

1. Pandēmijas draudu apstākļos netika noorganizētas elementāras lietas – kā iespēja mazgāt rokas sabiedriskās vietās. Šobrīd, pēc 9 mēnešiem un ar šodienas saslimstības rādītājiem, tas joprojām ir iespējams tikai maksas tualetēs, kas daudziem ir tīri finansiāla problēma un kur ir pastāvīgas rindas – tāds Veselības ministrijas (VM) neievērots sīkums, vai tomēr noziedzīga nolaidība. Tāpat vēl joprojām daudzviet nav noorganizēta izlietoto masku utilizācija – liels inficēšanās drauds.

2. FRA dokumentā ir teikts: “Sociālā un fiziskā distancēšanās - .. šie pasākumi nedrīkst izraisīt sociālo izolāciju..” Īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargātām grupām. Ko mēs redzam praksē? Latvijā cilvēki ir izolēti aprūpes iestādēs, smagi slimie nevar, varbūt pat pēdējo reizi, redzēt savus tuviniekus, cietumnieki tiek izolēti vieninieku kamerās, vientuļie pensionāri - savās dzīvesvietās. Tāds klajš cilvēktiesību pārkāpums, kas ne ar ko nav attaisnojams, nav tikai likuma pārkāpums vien, tas vairo stresu, bezcerību un atkal pazemina cilvēka spēju pretoties slimībai. Un tā noteikti ir VM neizdarība pandēmijas otrā viļņa gaidās.

3. Veikalu darba laika ierobežošana bija izteikts infekcijas izplatību veicinošs lēmums, jo tika mākslīgi radītas rindas veikalos. Tiem sekojošais preču ierobežojums 3 nedēļu garumā ir ne tikai cilvēka godu un cieņu aizskarošs, bet arī uz infekcijas izplatību vērsts, jo, piemēram, nav iespējams nopirkt ne tikai zeķes un zeķubikses – pirmās nepieciešamības preces katram sevi cienošam cilvēkam, bet arī cimdus – dzīvē gadās visādi, bet cimdi ir aizsardzība rokām – visprimārākā aizsardzība.

4. Ierobežotie ambulatorie pakalpojumi, kas palielina ielaisto slimības gadījumu risku, noslodzi slimnīcām un NMP dienestiem – vai tā ir adekvāta rīcība?

5. Aizliegums strādāt un kompensācijas mehānismu trūkums ir ne tikai tiesiski apstrīdams lēmums, bet arī lielāks infekcijas risks, jo bez iztikas līdzekļiem palikušie cilvēki meklēs jebkuru iespēju nopelnīt. Sodīt cilvēkus par to, ko viņiem ir uzspieduši MK noteikumi – cik tas ir adekvāti, nerunājot jau par to, cik tiesiski?

6. Pēdējais – jautājums, kas būtu jāuzdod VM, bet saistībā ar publiskajā telpā izskanējušajiem dažādu līmeņu speciālistu izteikumiem, arī cilvēktiesības un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu skarošs – par brīvprātīgo piespiedu vakcināciju. Vai un kā tiks testēti cilvēki uz SARS-CoV antivielām, jo, ja tādas jau ir, tad vakcinācija nav nepieciešama?

Veselības aizsardzības likums noteic, ka Veselības aizsardzības politikas galvenās prioritātes ir veselības veicināšana un slimību profilakse. Veselības aizsardzības politiku veido, apzinot sabiedrības intereses un ilgtermiņā plānojot sabiedrības vajadzības, ņemot vērā dzīves apstākļus, kā arī personāla, tehniskos un finanšu resursus.

Kā iztērēti ir pieejamie finanšu resursi – tas ir cits, bet izpētāms jautājums. Ārkārtas situācijas laikā par to visu ir atbildīgs MK – tātad tā ir atbildība, ko uzņēmusies visa Latvijas šī brīža valdība. Un ne tikai politiska atbildība – nekāda, kā mums jau praksē pieņemts, bet tīri konkrēta katra valdības un Krīzes padomes locekļa atbildība. Un pierādāma. Jums kā tieslietu ministram tas vislabāk būtu jāzina.

Cerībā sagaidīt no Jums lielāku atbildību un publisku atbildi, jo komunikācija ar sabiedrību ir nepieciešama ārkārtas situācijas sastāvdaļa.

* Rīcības partija

Novērtē šo rakstu: