Iesaki rakstu: 
Aizejošais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir uzrunājis Mārtiņu Bondaru, aicinot viņu iesaistīties jauna politiska spēka veidošanā, tomēr pirmdienas vakarā, kad notika abu tikšanās, galavārds tam vēl nav dots. No Bondara Pietiek teiktā tomēr izriet, ka viņš Zatlera redzējumam ir noticējis un jūnija beigās varētu tikt pieņemti kādi konkrēti lēmumi. Politikas kuluāros šai kontekstā par Bondaru tiek runāts kā par iespējamu jaunās partijas premjera kandidātu, kurš būtu pieņemams arī tā dēvēto „oligarhu partiju” līderiem. Tas pastiprina spekulācijas par Zatlera partijas tapšanu kā par procesu, kas tiek režisēts no aizkulisēm.
„Jā, es esmu ticies ar Valdi Zatleru, un jā – par ko gan citu mēs tagad varētu runāt kā par politiskajiem procesiem. Protams, ka man rūp, kas notiek Latvijā,” īsi pēc tam, kad bija beigusies viņa saruna ar aizejošo Valsts prezidentu, pirmdien Pietiek apstiprināja Bondars. Viņa studijas Hārvarda universitātē ASV esot beigušās, bet līdz jūnija beigām Bondars ar ģimeni atpakaļ dzimtenē nepārcelsies, jo bērniem jāpabeidz skolas gaitas. „Es vēl neesmu atgriezies Latvijā,” Bondars divreiz atkārtoja uz jautājumu, vai varētu piekrist kļūt par vienu no iespējamās „Zatlera partijas” līderiem.
Tomēr no sarunas ar Bondaru radās iespaids, ka tikšanās ar Zatleru viņu ir pārliecinājusi un šī varētu būt tā reize, kad dažādiem amatiem gadu gaitā neoficiāli apspriestais Bondars varētu piekrist iesaistīties politikā. Pēc stundu ilgās sarunas Bondaram radies iespaids, ka Zatleram ir „racionāls un argumentēts redzējums”, kā sakārtot valsti. „Es viņam 100% noticēju,” atzina Bondars. Viņam bijis svarīgi saprast, vai Zatlera politiskais redzējums neaprobežojas tikai ar pārliecību, ka atliek izolēt no politiskajiem procesiem trīs oligarhus, lai viss valstī sakārtotos, kas, pēc Bondara domām, nav tik vienkārši.
Politikas aizkulisēs pēdējās dienās tiek runāts, ka Bondars varētu būt iespējamās „Zatlera partijas” premjera kandidāts. Tāpat runā, ka par oligarhiem dēvētajiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram šāds notikumu scenārijs bažas neradot. Bondars šādas runas skaidroja ar to, ka, iespējams, radījis par sevi iespaidu kā par prognozējamu, pragmatisku cilvēku.
Spekulācijas par to, ka Zatlers varētu veidot partiju un ka zināma kontrole pār šo procesu no aizkulisēm varētu būt abiem Par labu Latviju līderiem, sākās jau nākamajā dienā pēc Zatlera uzrunas tautai. Daļēji šādas spekulācijas skaidrojamas ar Zatlera padomnieces Sandras Kukules lielo lomu pēdējo Rīgas pils lēmumu tapšanā. Viņa ir par Šlesera menedžeri dēvētā Gundara Kukula dzīvesbiedre.
2007. gada decembrī, kad krita Aigara Kalvīša (TP) valdība, Zatlers Bondaru tāpat kā diplomātu Aivi Roni un eksbaņķieri, tagad par jauno prezidentu ievēlēto Andri Bērziņu bija uzaicinājis kā iespējamu bezpartejisku premjera kandidātu. Pietiek zināms, ka Rīgas pilī Zatleram šo kandidatūru bija nosaucis Ainārs Šlesers, un šo faktu pēc kāda laika apstiprināja arī Zatlera cilvēki. Šleseru ar Bondaru saista ciešas attiecības kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, kad Bondars vadīja prezidentes kanceleju.
Par Bondaru pēdējos gados politiskajās aprindās bija pieņemts runāt kā par personu, kuru savās rindās labprāt redzētu Tautas partija, bet tas bija pēc tam, kad šis politiskais spēks zaudēja ietekmi. Pats Bondars no šādas sasaistes vienmēr ir norobežojies, nekad neslēpjot, ka viņu saista draudzība ar bijušo ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). 2009. gada martā, kad TP pārstāvis Edgars Zalāns bija izvirzīts premjera amatam, kuru ieguva Valdis Dombrovskis, TP Bondaru Rīgas pilī nosauca kā savu bezpartejisko finanšu ministra kandidātu Zalāna valdībā. Bondars pēc tam Pietiek ir stāstījis, ka tobrīd izvirzījis nosacījumu: viņam jādod rīcības brīvība un finanšu ministram nebūtu saistošas TP politiskās intereses.
2009. gada vasarā, kad Bondars aizgāja no Krājbankas valdes priekšsēdētāja amata, ar jaunu sparu uzjundījās runas, ka tas, iespējams, saistīts ar kādiem jaunas partijas izveides plāniem, bet Bondars izvēlējās pārcelties uz ASV, lai studētu Hārvarda universitātē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
