Bijusī "Valsts nekustamo īpašumu" vadītāja uz atvadām saņēmusi dāsnu velti no uzņēmuma
PIETIEK28.09.2015.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
No amata faktiski atlaistā valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane pērn jau pēc tam, kad viņai neuzticību izteica Finanšu ministrija, no vadītā uzņēmuma saņēmusi dāsnu velti - dārgu veselības apdrošināšanas polisi. Uzņēmums pagaidām neatklāj, kas apmaksājis polisi, taču jebkurā gadījumā tas izdarījis savai bijušajai vadītājai pakalpojumu, iekļaujot viņu kopējā apdrošināto darbinieku sarakstā.
Strautmane ar savu vadības stilu bija izpelnījusies lielas daļas padoto nepatiku, un beigu beigās pagājušā gada 29. aprīlī Valsts nekustamo īpašumu akcionāru sapulcē - faktiski lemjot Finanšu ministrijai - Strautmanei tika izteikta neuzticība, pamatojoties uz Komerclikumā noteikto, ka valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.
Taču, kā rāda Pietiek rīcībā nonācis dokuments, kura fragmentu šodien publicējam, nepilnus divus mēnešus pēc lēmuma par Strautmanes atbrīvošanu no Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājas amata viņai pasniegta neliela, bet pietiekami dāsna velte - gada veselības apdrošināšanas polise ar iemaksājamo prēmiju (maksu par polisi) 572 eiro apmērā.
Dokuments ar nosaukumu "PIELIKUMS NR. 5 POLISEI NR.GKH/01558/14", ko parakstījis gan Valsts nekustamo īpašumu, gan apdrošinātāja Compensa pārstāvis, rāda, ka Valsts nekustamo īpašumu kā apdrošinājuma ņēmēja apdrošināto personu sarakstā tiek iekļauta bijusī valdes priekšsēdētāja Strautmane (nejaukt ar kādreizējo žurnālisti Baibu Strautmani), kurai piešķirta Pērles kategorijas gada veselības apdrošināšanas polise, kuras cena - 572 eiro.
Pietiek pagaidām nav zināms, vai Valsts nekustamo īpašumu velte bijušajai valdes priekšsēdētājai izpaudusies arī šīs polises apmaksā vai arī vienkārši Strautmanes iekļaušanā uzņēmuma darbinieku - apdrošināto personu sarakstā (kas personai "no malas" nav iespējams).
Tagad Mārtiņa Tola vadītie Valsts nekustamie īpašumi uz jautājumiem saistībā ar šo polisi pirmdien sākotnēji paziņoja, ka "VNĪ veselības apdrošināšanu saņēmušo darbinieku sarakstā nav bijusī VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane".
Savukārt pēc tam, kad uzņēmumam tika nosūtīts Pietiek šodien publiskotais dokuments, Valsts nekustamie īpašumi, paužot uzņēmuma vadītāja Tola viedokli, pavēstīja, ka "PAŠLAIK VNĪ darbinieku sarakstā, kas saņēmuši veselības apdrošināšanas polises, bijusī VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane nav".
Lai gan dokuments skaidri rāda, ka polises grozījumi datēti ar laiku, kad Strautmane jau gandrīz divus mēnešus bija atlaista no amata, uzņēmuma vadītājs apgalvo, ka tā attiecoties uz "uz laika periodu, kad B.Strautmane bija darba attiecībās ar VAS VNĪ, kuras ietvēra arī veselības apdrošināšanas polisi".
Savukārt šie ir jautājumi par laiku no 20.06.2014 līdz 19.06.2015, uz kuriem Valsts nekustamie īpašumi vairs nevēlējās atbildēt:
1) vai šajā laikā VNĪ veselības apdrošināšanu saņēmušo darbinieku sarakstā ir bijusī VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane?
2) ja jā, kādu iemeslu dēļ?
3) kāds bija apdrošināšanas periods minētajai personai?
4) kāda bija veselības apdrošināšanas gada prēmija minētajai personai? Kas to apmaksāja?
5) kurš konkrētais VNĪ darbinieks akceptēja izmaiņas apdrošināto sarakstā, iekļaujot tajā minēto personu?
Tikai nākamajā dienā Valsts nekustamo īpašumu sniegtā jaunā atbilde savukārt bija šāda:
"2013.gada 19.jūnijā VNĪ Valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane noslēdza Apdrošināšanas Līgumu Nr. 12-13-28/1106, par darbinieku veselības apdrošināšanu, kas darbojas no 2013. gada 19. jūnija līdz 2015.gada 19 .jūnijam.
Ja līguma darbības laikā darbinieks aiziet no pienākumu pildīšanas, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, viņš var polisi izpirkt vai pilnībā nopirkt par saviem līdzekļiem. Baiba Strautmane šī līguma darbības laikā pagarināja savu polisi par laika periodu no 2014.gada 20.jūnija līdz 2015.gada 19.jūnijam par kuru saņēma rēķinu un kuru samaksāja no saviem līdzekļiem.
Apdrošināšanas Līgumu ietvaros par darbinieku veselības apdrošināšanu, kas darbojas no 2015. gada 19. Jūnija līdz 2017.gada 19.jūnijam. Baibai Strautmanei polise nav piešķirta."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
