Bijušās KPV LV jaunumi: valdes priekšsēdētāja Krapāne aiziet no partijas, algotā amatā iekārtojies bijušais KNAB priekšnieks Vilnītis
Pietiek lasītājs11.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijā, kas bija pazīstama kā KPV LV, bet taagad saucas PCL (Par cilvēcīgu Latviju), atkal jaunumi: valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne aiziet no partijas, par vietas izpildītāju kļūst vietnieks un algots partijas darbinieks Jurģis Miezainis, bet I. Krapānes civilvīrs Māris Balodis nosauc Jurģi par liekuli un pamet partiju. Rezultātā šobrīd partijā toni nosaka četri cilvēki, kuri visi saņem algu partijā, - Krists Bergans-Berģis, Jurģis Miezainis, Aigars Dzenītis un bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis (attēlā). Piedāvāju lasītāju ievērībai dažus krāšņākos ierakstus no partijas vadības iekšējās sarakstes:
Ieva Krapāne:
Labdien, biedri! Pirmdienas rīts ir iesācies uz pārmaiņām vērsts!
Paldies Jums visiem par ieguldīto darbu, ticību labākai un taisnīgai nākotnei! Ar Jums ir pavadīti neskaitāmi skaisti mirkļi, ir bijuši prieki, kā arī bēdas! Es visus Jūs cienu un novērtēju ikkatra sniegumu partijai! Paldies Jums visiem par to!
Lai turpmāk Jums izdodas Jūsu labās ieceres partijā! Es tiešām novērtēju to laiku, ko kopā pavadījām!
Diemžēl ar šo es paziņoju, ka ar šodienu es atkāpjos no partijas valdes priekšsēdētājas amata un arī aizeju no partijas!
Paldies vēlreiz Jums!
Jurģis Miezainis:
Vēlos pateikt paldies Ievai, kura bija ar mums partijai grūtos brīžos, tomēr laiks nestāv uz vietas, un mums ir jāturpina dzīvot - mūsu rindās šobrīd ir 525 biedri, uzņemti šodien 43 jauni biedri - mēs ejam uz priekšu, audzējam spēku. Ir dibināta jauna nodaļa - Liepājā, spēcīga nodaļa veidojās Daugavpilī, Preiļos u.c Latvijas pilsētās. Es kā valdes priekšsēdētāja vietnieks turpinu un cīnos, lai mēs kā organizācija pastāvam, kļūstam spēcīgāka un turpinām būt vienoti. Šodien sākam jauno rubriku - podkāstu, gatavojam arī protesta akciju pret sabiedrības segregāciju, bet par sabiedrības vienošanu.
Māris Balodis:
Tu gan, Jurģi, esi lielākais liekulis šinī partijā...
Paldies visiem kolēģiem par kopā būšanu, ieguldīto, jauniem izaicinājumiem, kurus izbaudījām kopā!
Arī es izstājos no partijas un aicinu palikušos biedrus ar steigu sasaugt [tā tekstā] biedru ārkārtas sapulci un veikt pārmaiņas, savādāk šī partija beigsies kaut kur shēmās...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.