Bijušajai prokurorei izdevies bez pilnvarojuma noorganizēt „Revertai” cietušā statusu kriminālprocesā
PIETIEK01.11.2012.
Komentāri (53)
Bijušajai prokurorei, tagadējai par AS Reverta pārdēvētās Parex bankas pārstāvei Birutai Ulpei (attēlā), iespējams, izmantojot bijušā darba sakarus un radniecības saites, izdevies nelikumīgi „noorganizēt” bankas atzīšanu par cietušo kriminālprocesā, iztiekot bez oficiāla un likumīga Revertas pilnvarojuma. Tas izriet no Pietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem saistībā ar skaļo Revertas un maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri juridisko cīniņu par vairāk nekā 30 miljoniem latu.
Šī ilgstošā cīniņa ietvaros pagājušā gada augusta beigās Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Sandris Zvejnieks pieņēma lēmumu nodot tiesai kriminālprocesu, kurā pie atbildības saukta bijusī SIA Delfīns Partneri saimniece – uzņēmēja Larisa Sviridova.
Šis kriminālprocess tika sākts, kad gadu iepriekš – 2010. gada jūlijā tiesībsargāšanas iestādēs bija vērsusies bijusī prokurore Ulpe: sevi dēvējot par AS Parex banka pilnvaroto personu, viņa iesniegumā bija lūgusi Parex banku (tagadējo Revertu) atzīt par cietušo un piedzīt tai nodarītos zaudējumus – vairāk nekā 585 tūkstošus latu.
Balstoties uz šo Ulpes iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Izmeklēšanas daļa nepilnus divus mēnešus vēlāk arī pieņēma lēmumu par AS Parex banka atzīšanu par cietušo, un pašlaik šī lieta atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesvedībā.
Taču nu no lietas materiāliem izrādās, ka patiesībā Ulpei nemaz nav bijis nepieciešamā Parex bankas pilnvarojuma, lai tās vārdā vērstos ar šādu iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs, un tātad viņa faktiski rīkojusies patvarīgi un prettiesiski. Kriminālprocesa likumā noteikts, ka par cietušo kādu personu var atzīt tikai tad, ja ir pašas personas vai tās pārstāvja iesniegums.
Tolaik spēkā esošie bankas statūti rāda, ka bijušajai prokurorei būtu bijis nepieciešams visu piecu Parex valdes locekļu kopējs pilnvarojums, taču tiesā esošajos materiālos tāds nav atrodams, kas nozīmē, ka šāds pilnvarojums nemaz nav iesniegts.
Kā bijusī prokurore panākusi, ka viņas iesniegums bankas vārdā vienalga tiek izskatīts? Pati Sviridova, kas nule vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, minējusi šādu faktu: „Vispārzināms fakts, ka Biruta Ulpe, kas sevi nodēvējusi par AS Parex banka pilnvaroto personu, ir bijusī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurore un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora Sandra Zvejnieka tēva – Ērika Zvejnieka, kas arī strādā AS Parex banka (tagad nosaukums AS Reverta) un arī ir bijušais Ģenerālprokuratūras prokurors, dzīvesbiedre.
Sviridovas iesniegumā norādīts arī uz bijušās prokurores izcili labu informētību par izmeklēšanas noslēpumiem: „Biruta Ulpe, kura sevi nosaukusi par AS Parex banka pilnvaroto personu, neesot šādam pilnvarojumam, savā 2010.gada 23.jūlija iesniegumā VID Finanšu policijas pārvaldei ir norādījusi, ka viņai ir zināms izmeklēšanas gaitā noskaidrotais, kaut gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņai nav tiesību iepazīties ar šī kriminālprocesa materiāliem.”
Interesanta ir arī iesniegumā atrodamā norāde uz veidu, kādā Parex bankā nonākusi Finanšu policijas vēstule, - iespējams, arī šeit konstatējama bijušās prokurores kontaktu izmantošana: „VID Finanšu policijas pārvaldes Izmeklēšanas daļas II nodaļas vecākās izmeklētājas T.Troņikovas 21.07.2010. vēstuli AS Parex banka „Par kompensācijas pieteikumu kriminālprocesā”, kura NAV ne izsniegta ne arī pa pastu nosūtīta AS Parex banka…”
Pati Reverta nekādus komentārus Pietiek šai sakarā nav vēlējusies sniegt, un nekādus skaidrojumus nav izdevies saņemt arī no prokurora Zvejnieka. Tikmēr Sviridova savā iesniegumā Ģenerālprokuratūrai tagad pieprasījusi ierosināt kriminālprocesu par „AS Parex banka vārdā VID Finanšu policijas pārvaldē 2010.gada 2.augustā Birutas Ulpes vārdā iesniegto apzināti nepatieso iesniegumu, t.i. pēc Krimināllikuma 298.panta”.