„Bezkompromisu tiesiskuma” ietvaros Satiksmes ministrijas sistēmā priekšnieku pilnvaras pagarina, neievērojot OECD vadlīnijas
PIETIEK13.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz publiskajiem paziņojumiem par „bezkompromisu tiesiskumu”, realitāte Jaunās konservatīvās partijas pārstāvju vadītajās ministrijās ir cita: šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē Satiksmes ministrijas oficiālo skaidrojumu – kāpēc, pagarinot pilnvaras valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājam un Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājam, nav ņemtas vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, kas prasa publiskus amatu konkursus un caurspīdīgumu kandidātu izvēlē un apstiprināšanā:
„Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) 31.panta astotās daļas 1.punkts noteic, ka valsts kapitāla daļu turētājs vai padome pēc valdes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņa paveiktā izvērtēšanas var lemt virzīt valdes locekli uz nākamo pilnvaru termiņu.
Tāpat uz Likuma pamata izdoto Ministru kabineta 2020.gada 7.janvāra noteikumu Nr.20 “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai” 7.punkts noteic, ka, ja ir nepieciešams kandidāts ievēlēšanai valdes locekļa amatā, kapitāla daļu turētājs vai padome pieņem lēmumu uzsākt kandidātu nominācijas procesu, izņemot gadījumu, ja pēc valdes locekļa darba rezultātu izvērtējuma kapitāla daļu turētājs vai padome pieņem lēmumu virzīt valdes locekli uz nākamo pilnvaru termiņu.
Ievēlot K.Godiņu uz atkārtotu pilnvaru termiņu valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāja amatā, tika ņemta vērā K.Godiņa līdzšinējā pieredze, zināšanas un darba kvalitāte, kas izvērtēta, ņemot vērā valsts SIA “Autotransporta direkcija” vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanas rezultātus un kapitālsabiedrības ikgadējos darbības rezultātus, kā arī tika ievērotas Likuma normas un Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk - PKC) 2017.gada 16.marta vadlīniju Nr. 1.2-23/4/1 “Vadlīnijas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai, kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus” (turpmāk- Vadlīnijas) 6. un 7.punkts.
Vēršam uzmanību, ka Likums izstrādāts laikā, kad Latvija gatavojās iestāties OECD, tas izstrādāts, ievērojot OECD vadlīnijās noteiktos standartus valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un ir balstīts uz OECD vadlīnijās ietvertajiem labas korporatīvās pārvaldības principiem.
Savukārt PKC Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši nevalstisko organizāciju un starptautisko institūciju labās prakses ieteikumiem, tajā skaitā ņemot vērā OECD vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai (2015)[1]. Pamatojoties uz minēto valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš pagarināts, ievērojot gan normatīvajos aktos noteiktās normas, gan OECD vadlīnijās ietvertos principus.
Atbildot uz jautājumu par Valsts dzelzceļa administrācijas vadītāja termiņa pagarināšanu informējam, ka Valsts Dzelzceļa administrācija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde un OECD vadlīnijas uz to neattiecas. Attiecīgi šīs iestādes vadītāja iecelšana amatā, atbrīvošana no amata, kā arī dienesta termiņa pagarināšana notiek saskaņā ar Valsts civildienesta likuma normatīvo regulējumu.
Arī Valsts dzelzceļa administrācijas nolikuma 6.punktā noteikts, ka administrācijas direktoru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Dzelzceļa likuma 30.panta ceturtā daļā nosaka, ka Valsts dzelzceļa administrāciju vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.
Valsts civildienesta likuma 11.panta otrā daļa paredz, ka sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata, informējot par to personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts.
Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 11.panta otrajā daļā noteikto, izvērtējot lietderības apsvērumus un personāla politiku, ņemot vērā Valsts Dzelzceļa administrācijas direktora profesionalitāti, pieredzi, zināšanas, un teicamu darba izpildes novērtējumu, 2020.gadā Valsts Dzelzceļa administrācijas direktoram J.Iesalniekam dienesta termiņš tika pagarināts uz pieciem gadiem.”
[1] OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises http://www.oecd.org/corporate/guidelines-corporate-governance-soes.htm
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.