Bez Stambulas konvencijas mēs visi mirsim mokošā nāvē: vēstule Edgaram Rinkēvičam
Aktīvisti*03.11.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk - Konvencija pret vardarbību) ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas aizsargā sievietes, bērnus un vardarbības riskam pakļautus cilvēkus. Konvencija pret vardarbību uzliek valstij pienākumu ne vien sodīt varmākas, bet arī attīstīt preventīvus mehānismus, izglītot sabiedrību, nodrošināt palīdzību upuriem un stiprināt tiesībsargājošo institūciju spējas novērst vardarbību.
Ministru kabinets, nevalstiskās organizācijas un tiesībsargājošās institūcijas, kas ikdienā strādā ar vardarbības upuriem, ir vairākkārt publiski apliecinājušas Konvencijas pret vardarbību pozitīvo ietekmi uz vardarbības upuru aizsardzības un atbalsta sistēmas attīstību Latvijā. Vēršam uzmanību, ka Likumprojekts tika skatīts sasteigti - šajā procesā nenotika pilnvērtīga sabiedrības, ekspertu un iesaistīto pušu diskusija. Turklāt Ārlietu komisijas sēdēs netika nodrošināta iespēja atbildīgajām ministrijām, tostarp ĀM, izteikties par Konvencijas pret vardarbību normatīvu ieviešanu un sniegt skaidrojumus Saeimas deputātiem.
Sabiedriskajā telpā ir novērojama dezinformācijas kampaņa saistībā ar atsevišķu Konvencijas pret vardarbību pantu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Atgādinām, ka Satversmes tiesa 2021. gada spriedumā lietā Nr. 2020-39-02 skaidri atzina Konvencijas pret vardarbību atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un tās pamatvērtībām.
Ņemot vērā, ka Konvenciju pret vardarbību ir ratificējušas 39 Eiropas Padomes dalībvalstis, to skaitā Ukraina, Moldova, kā arī Eiropas Savienība, uzskatām, ka Latvijas izstāšanās būtiski kaitētu mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, apdraudot Latvijas kā eiropeiskas, tiesiskas, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību atbalstošas valsts tēlu.
Visa augstākminētā dēļ parakstītāju un to pārstāvju vārdā aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
* Sindija Mierture, Jaunatnes organizācija "Protests", valdes priekšsēdētāja, Iluta Lāce, Centra MARTA vadītāja, Beata Jonite, Centra MARTA Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja, Alise Zariņa, režisore, publiciste, Lelde Vaivode, cilvēktiesību aktīviste, Klāvs Veseļuns, Jaunatnes organizācijas "Protests" aktīvists, Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste, Anda Švinka, biedrība "Skalbes", Elīna Geida, LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”, Improvizācijas teātris “DIVAS” u.c.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
