Bērziņš klusē, uz sūdzību par viņa preses sekretāres Krapānes meliem atbildi sagatavo... Krapāne
PIETIEK06.08.2012.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Andris Bērziņš izvairās sniegt atbildes uz jautājumiem, kādu iemeslu dēļ viņš sīki blēdījies, ļaujot iesniegt Uzņēmumu reģistrā nepatiesas ziņas par viņa savulaik „prihvatizētā” Vaļņu ielas nama dalībnieku sapulci un viņa piedalīšanos tajā. Tikmēr Valsts prezidenta kanceleja, kas uzņēmusies slogu prezidenta vietā skaidrot notikušo, atradusi īpatnu atbilžu sagatavošanas veidu, - kā rāda Pietiek rīcībā esošie kancelejas dokumenti, atbildi uz jautājumiem par prezidenta preses sekretāres Līgas Krapānes iepriekš sniegto melīgo informāciju sagatavojusi... pati Krapāne.
Kā Pietiek jau informējis, 10. maijā Bērziņš bija redzēts, apmeklējam Dzirnavu ielas 68. namu, kur atrodas ekspremjera Andra Šķēles birojs. "Tur notika SIA Vaļņu nams 11 akcionāru sapulce. Prezidents dzīvo konkrētajā adresē [Vaļņu ielā 11]. Ar Šķēli tam nav nekāda sakara," – tā Pietiek sākotnēji apgalvoja Krapāne, sniedzot Valsts prezidenta skaidrojumu.
Taču oficiāls dokuments, kas iesniegts Uzņēmumu reģistrā, rāda, ka Valsts prezidents, sniedzot šo atbildi ar Krapānes starpniecību, melojis vai arī ir melojusi Krapāne pati uz savu roku. Saskaņā ar SIA Vaļņu nams 11 ārkārtas dalībnieku sapulces protokolu, kas atrodams Lursoft datu bāzē, šī sapulce, kurā piedalījies gan Bērziņš, gan Šķēles bijusī dzīvesbiedre un meita, esot notikusi gluži citā vietā - Vaļņu ielā 11-9.
Tātad ar Bērziņa svētību Uzņēmumu reģistrā iesniegta nepatiesa informācija – vai arī Krapāne ir melojusi par patiesajiem iemesliem, kuru dēļ Bērziņš ieradies „ciemos” pie Šķēles.
Pēc tam, kad Pietiek rīcībā nonāca arī kāds videonovērošanas kameras ieraksts, Valsts prezidentam caur viņa preses sekretāri tika uzdoti jauni jautājumi saistībā ar Bērziņa iepriekšējiem apgalvojumiem par viņa piedalīšanos it kā vienā, it kā otrā adresē notikušajā dalībnieku sapulcē.
Bērziņam tika uzdoti jautājumi, vai viņš tiešām ir piedalījies dalībnieku sapulcē protokolā norādītajā datumā un vietā un, ja ir piedalījies, pulksten cikos ir notikusi šī dalībnieku sapulce, bet, ja nē, kāpēc Uzņēmumu reģistram ir iesniegti falsificēti dati – vai par to iesniegšanu atbild Valsts prezidents vai kāda cita persona.
Sākotnēji Krapāne paziņoja, ka nevarot garantēt prezidenta atbilžu tūlītēju sniegšanu, tā apliecinot, ka atbildes tiešām būs nevis viņas pašas versija, bet gan prezidenta skaidrojums par iepriekšējiem meliem.
Savukārt dienu vēlāk ar viņas starpniecību nodotā Valsts prezidenta atbilde bija jau bija cita: „Valsts prezidents SIA Vaļņu nams 11 dalībnieku sapulcē ir piedalījies kā privātpersona, nevis kā amatpersona. Līdz ar to jebkādu citu informāciju par sapulces organizatoriskajiem jautājumiem ir jāuzdod tās organizatoriem.” Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem Bērziņš atbildēt nevēlējās.
Šajā situācijā Pietiek vērsās ar virkni jautājumu pie paša Bērziņa, jautājot, vai viņš uzdevis preses sekretārei Krapānei sniegt melīgas ziņas par viņa līdzdalību dalībnieku sapulcē Dzirnavu ielā 68, vai arī viņš melojis, parakstot minētās SIA dalībnieku sapulces protokolu, kur kā tās norises vieta norādīta Vaļņu iela 11-9, kā arī - kādu iemeslu dēļ viņš sniedzis vai uzdevis sniegt šīs melīgās ziņas.
Valsts prezidents uz šiem jautājumiem vairs nevēlējās atbildēt, un arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gundara Daudzes parakstītajā dokumentā atbilde uz šiem jautājumiem nebija sniegta. Tā vietā bija norādīts: „Vēršu Jūsu uzmanību, ka Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne par šo jautājumu ir sniegusi atbildi šī gada 19.jūnijā.”
Turklāt, kā demonstrēja dokuments, šo atbildi uz jautājumiem par preses sekretāres Krapānas sniegto nepatieso informāciju bija sagatavojusi pati Krapāne. Uz jautājumu, vai Valsts prezidents šādu praksi atzīst par normālu un izmantojamu valsts pārvaldē arī citur, Bērziņš atbildi pagaidām nav sniedzis.
Tāpat Pietiek bija uzdevis arī jautājumu, atbilstoši kādiem normatīvajiem aktiem Bērziņš klasificē pasākumus, kuros piedalās kā privātpersona un kā amatpersona. Uz šo jautājumu Krapānes sacerētā un Daudzes parakstītā atbilde bija:
„Valsts prezidenta statuss un no tā izrietošās pilnvaras un pienākumi, kas noteiktas tiesību normās, nesniedz iespēju strikti nodalīt Valsts prezidenta atpūtas laiku, taču tas nenozīmē, ka šādai personai nav tiesību īstenot savas tiesības kā jebkurai citai personai, piemēram, piedalīties dzīvokļu īpašnieku sapulcē. Valsts prezidents SIA Vaļņu nams 11 dalībnieku sapulci apmeklēja, izmantojot savu pusdienu pārtraukumu.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
