Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gan bēdīgi slavenās „bēgļu kampaņas” īstenotāji – reklāmas aģentūra DDB Latvija, gan sociologu firma Norstat, kuras it kā veikta reprezentatīva interneta aptauja esot kampaņas vēstījumu amatā, joprojām turpina savu izvairīšanās un noklusēšanās taktiku, faktiski apstiprinot aizdomas par notikušu datu manipulāciju kampaņas rīkotāju interesēs.

Pietiek aizvadītajā nedēļā jau aprakstīja, kā, apliecinot aizdomas par iespējamu socioloģiskās aptaujas datu manipulāciju, gan Andra Rubīna (attēlā) vadītā DDB Latvija, gan organizētāju pārstāvis, ar saviem "tēvzemes piedrāšanas" aicinājumiem pazīstamais Didzis Melbiksis mēģina slēpt aptaujas rezultātus, kuri it kā apliecinot kampaņas vēstījumus.

ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) kampaņas "Mēs darītu tāpat!" atklāšanas pasākumā tika paziņots, ka gandrīz puse jeb 45% Latvijas iedzīvotāju atbalstot bēgļu uzņemšanu, - tas esot noskaidrots pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā, kas tapusi sadarbībā ar UNHCR. Tāpat kampaņas organizētāji un īstenotāji ir minējuši virkni citu „faktu”, ko it kā rādot aptaujas rezultāti.

Taču pat pēc ilgākas iztaujāšanas un „atļaujas saņemšanas” no DDB Latvija, kuras īpašums skaitās aptaujas dati, mazpazīstamā sociologu firma Norstat nevēlas sniegt nekādus konkrētus datus par it kā veikto aptauju.

Vispirms DDB Latvija pārstāve Eva Mežīte uz jautājumiem par aptauju varēja paskaidrot tikai to, ka „tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, kuri nacionāli reprezentatīvās telefona aptaujās ir piekrituši piedalīties intervijās interneta vidē” un ka „pēc augstākajiem tirgus pētījumu standartiem” esot „savākts vajadzīgais respondentu skaits katrā vecuma, dzimuma, tautības un reģiona grupā pēc nacionāli reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju sadalījuma”.

Taču uz jautājumu, kā tieši konkrētajā gadījumā notikusi aptauja „interneta vidē” un kas tieši tiek saprasts ar „interneta lietotāju videi reprezentatīviem respondentiem”, DDB Latvija pārstāve atbildēt nevarēja, savukārt aģentūras vadītājs Rubīns no atbildēšanas vienkārši izvairījās. Tāpat aģentūra neko nespēja pateikt par to, kādi bijuši kritēriji, kas šo reprezentativitāti noteikuši.

Savukārt pēc tam izrādījās, ka tikpat nerunīgi ir arī sociologi no Norstat, - šī kompānija pat atteicās nosaukt kādu konkrētu sociologu, kurš varētu ar Pietiek sazināties, - tika paskaidrots vienīgi, ka nezināmo sociologu pārstāvētais Norstat ir „ESOMAR (European Society for Opinion and Market Research) korporatīvais biedrs un veic tirgus pētījumus atbilstoši starptautiski pieņemtām ESOMAR tirgus pētījumu prakses vadlīnijām”.

Taču nekas par to, kā šīs vadlīnijas izmantotas konkrētajā gadījumā, tā arī netika atklāts, nekas vairāk netika arī paskaidrots par „interneta vidi” un „interneta lietotāju videi reprezentatīvajiem respondentiem”.

Tā vietā anonīmie Norstat pārstāvji pavēstīja, ka esot „veidota stratificēta nejaušā izlase” un pēc tās savākts „vajadzīgais interviju skaits katrā vecuma, dzimuma, reģiona un tautības demogrāfiskajā grupā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā pieejamai informācijai par iedzīvotāju sastāvu pēc vecuma, dzimuma, reģiona un tautības”. Nekādu plašāku skaidrojumu par it kā notikušo aptauju anonīmie Norstat pārstāvji sniegt nevēlējās.

Tikpat neveikli kampaņas īstenotāji mēģināja izvairīties arī no skaidrām atbildēm par pašu aptaujas saturu. Uz lūgumu iepazīstināt ar visu aptauju, DDB Latvija pārstāve vispirms nosūtīja atbildes uz diviem aptaujas jautājumiem: kā izrādījās, precīzie uzdotie jautājumi bijuši "Cik ļoti Jūs piekrītat apgalvojumam: "Latvijai būtu jāuzņem bēgļi"?" un "Cik ļoti Jūs piekrītat apgalvojumam: "Mana dzīves kvalitāte ciestu, ja bēgļu ģimene apmestos uz dzīvi man kaimiņos?".

Taču, kā zināms, bēdīgi slavenais Melbiksis, kas sevi uzdod par UNCHR pārstāvi, iepriekš Pietiek saistībā ar aptaujas datiem nejauši atzina, ka „mēs paši, tas jums zināšanai, mēs kopā ar DDB Latvija izlēmām, ko publiskot, ko ne”.

Uz precizējošo jautājumu, vai DDB Latvija apliecina, ka šajā aptaujā tiešām uzdoti tikai divi jautājumi, aģentūra skaidri neatbildēja, vien pavēstīja, ka „aptaujā papildus socio-demogrāfiskiem jautājumiem (dzimums, vecums, tautība, dzīvesvietas reģions, izglītības līmenis, ienākumu līmenis) tika uzdoti divi jautājumi par Latvijas interneta lietotāju attieksmi bēgļu jautājumos”.

Savukārt uz aicinājumu minēt pilnīgi visus jautājumus, kas uzdoti aģentūras pasūtītajā aptaujā, ne DDB pārstāve Mežīte, ne aģentūras vadība atbildēt vairs nevēlējās, tā faktiski apstiprinot aizdomas par notikušu datu manipulāciju.

Foto no 1080.plus

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...