Baltkrievijas gadījums: kārtējais lakmusa tests Rietumu politiķu rokās
Jānis Mākoņkalns25.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mums kaimiņos mītošais ūsainais tarakāns turpina terorizēt ne vien savus iedzīvotājus, bet arī rietumvalstu pilsoņus. Nesen notikusī „Ryanair” pasažieru lidmašīnas nolaupīšana, lai apcietinātu un, iespējams, uz nāvi notiesātu režīma kritiķi, ir kārtējais pierādījums tam, ka Baltkrievijas prezidents vairs nedraudzējas ar prātu.
Lukašenko izgājieni pēdējā gada laikā apliecina, ka viņš no odioza Austrumeiropas diktatora ir kļuvis par pilntiesīgu konkurentu Āfrikā sastopamajiem asiņainajiem „kara kungiem”. Ja Rietumu pasaule turpinās savu bezzobaino politiku attiecībā pret Lukašenko, tas būs skaidrs mājiens tam, ka arī citi autoritārie režīmi (specifiski Krievija, Ķīna, Irāna, Ziemeļkoreja) nākotnē varēs atļauties kļūt aizvien provokatīvāki, represīvāki un agresīvāki.
Šī noteikti nav jauna tendence. Rietumvalstu bezzobainība jau gadiem ir viens no cēloņiem tam, ka lielā daļā pasaules valstu galvu ir pacēlis autoritārisms. Tā rezultātā dažādi tarakāni dažādās pasaules malās, redzot rietumvalstu vājumu, bezkaunīgi raujas pie varas un ekspluatē to uz vella paraušanu.
Palūkosimies uz to, cik reizes Rietumu pacietības mēru ir pārbaudījusi valsts, ar kuru līdz šim Latvijai ir bijušas viskomplicētākās attiecības, - Krievija. Mazāk nekā 20 gadu laikā Putins ar saviem asinssuņiem ir vismaz 18 reizes (!) bijis atbildīgs par starptautisko tiesību un vispārpieņemto cilvēktiesību klaju pārkāpšanu globālā mērogā. Parādiet man kaut vienu citu režīmu, kurš tik īsā laikā būtu savārījis, pardon, tik daudz sū...!
1. Pārbēdzēja Ļitviņenko noindēšana ar poloniju (2006.gads);
2. Žurnālistes Poļitkovskas nošaušana (2006.gads);
3. Krievijas hibrīdoperācija pret Igauniju (2007.gads);
4. Krievijas iebrukums Gruzijā (2008.gads);
5. Krievijas varasiestāžu vardarbība un represijas pret Bolotnajas laukuma protestētājiem (2011-2013.gads);
6. Grupas „Pussy Riot” ieslodzīšana (2012.gads);
7. Krimas aneksija un iebrukums Austrumukrainā (2014.gads - ...);
8. Čehijas ieroču glabātavas uzspridzināšana (2014.gads);
9. Opozicionāra Ņemcova nošaušana (2015.gads);
10. Krievijas iejaukšanās ASV u.c. valstu vēlēšanās (2015.gads - ...);
11. Krievijas kiberuzbrukumi NATO un ES dalībvalstīm. (2015.gads - ...);
12. Krievijas armijas un kara kompāniju pastrādātie kara noziegumi Sīrijas pilsoņu karā (2015.gads ...);
13. Mēģinājums noindēt Bulgārijas uzņēmēju Gebrevu (2015.gads);
14. Lidmašīnas reisa MH-17 notriekšana virs Austrumukrainas (2015.gads);
15. Apvērsuma mēģinājums Melnkalnē (2016.gads);
16. Skripaļu saindēšana ar kaujas ķīmisko ieroci Novičok (2018.gads);
17. Opozicionāra Navaļnija saindēšana ar Novičok (2020.gads);
18. Opozicionāra Navaļnija ieslodzīšana cietumā (2021.gads).
Kopš aizvadītā gada asiņainajam pundurim podu gāšanā ir parādījies līdzvērtīgs sabiedrotais – ūsainais tarakāns Minskā. 2020.gada rudenī pieredzētā opozīcijas protestu vardarbīgā izgaiņāšana vairākos līmeņos pārsteidza pat Krievijā u.c. autoritārajos režīmos iepriekš pieredzēto.
Lukašenko asinssuņi vairākus mēnešus no vietas sita, apcietināja un terorizēja lielu daļu Baltkrievijas iedzīvotāju. Kolektīvie Rietumi kā parasti tikai plātīja rokas un pauda savu norūpētību: „We are very deeply, strongly, seriously, extremely, gravely concerned...” Un tā nedēļām no vietas, kamēr blakus esošajā režīmā tika sagrauti tūkstošiem cilvēku likteņi.
Rezultāts ir tāds, ka Eiropa savu pretinieku acīs ir kļuvusi tik vārga, ka tai uz galvas atļaujas kāpt pat tādi mazvērtības kompleksu mākti diktatori kā Lukašenko. Tieši pasīvā reakcija uz lielā kaimiņa nedarbiem ir viens no galvenajiem cēloņiem Baltkrievijas režīma pieaugošajai vardarbībai un bezkaunībai. Līdz ar to Minska tic, ka arī šoreiz tās aktivitātes paliks bez sekām.
To nedrīkst pieļaut. Briselei un Vašingtonai ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka, ja Baltkrievija neatbrīvos režīma kritiķi Protaseviču un neatvainosies par lidmašīnas nolaupīšanu, tai draud pilnīga starptautiskā izolētība. Vairs nekāda eksporta, energoresursu tranzīta vai pat aviokompāniju lidojumu uz rietumvalstīm. Vēl jo vairāk – analogs ultimāts ir jāuzstāda arī Baltkrievijas sabiedrotajiem Kremlī, jo būsim atklāti, lidmašīnas nolaupīšana, visticamāk, bija saskaņota ar FSB vai Krievijas Drošības padomi.
Baltkrievijas režīms un jebkurš, kurš ar to sadarbojas, ir jāpadara par mūsdienu pasaules spitālīgo, lai pat telefonsarunai ar Lukašenko būtu vērā ņemamas ekonomiskas sekas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
