Baltkrievija „de iure” neatkarīga – „de facto” Krievijas sastāvdaļa
Kasīklis09.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen Lukašenko atkal bija manīts Putina klātbūtnē, precīzāk runājot, kopš protestu sākuma pagājuša gada augustā šī jau bija ceturtā reize.1Kaut kā pagrūti atcerēties, kuru valstu prezidenti vēl tik bieži tiekas. Te domāju – līdzvērtīgu. Cits stāsts, ja priekšnieks izsauc savu padoto.
Protams, kā jau īstam bosam Putins uzņēma Lukašenko uz savas luksusa jahtas “Čaika”2. Visnotaļ smieklīgi, bet tajā pat laikā zīmīgi bija Putina runas vīra Peskova paziņojumi par Lukašenko vizīti ar nakšņošanu, - proti, ka Lukašenko vairākkārtīgi ir bijis vizītē ar nakšņošanu un ka viņš Krievijā jūtas kā mājās.3 Zīmīgi vārdi, faktiski tie jau nozīmē, ka Lukašenko Baltkrieviju un Krieviju uzskata kā vienu nedalītu veselumu.
Nelielai atkāpei – kamēr Putins rūpējas par savām ērtībām, te domāju jahtas, pilis utt., Krievijā tiek sludināti konkursi, lai kaut kā sakārtotu briesmīgākās skolas tualetes.4 Kā sacīt jāsaka, ka tik Putins pa zeltu, tas nekas, ka tauta sū…os.
Labi, šoreiz nebūs stāsts par Putina luksusa dzīves veidu pretstatā vienkāršo Krievijas iedzīvotāju sadzīves apstākļiem, un tas arī nebūs stāsts par Lukašenko greznības māniju. Stāsts būs pavisam par ko citu.
Putins ilgstoši lolo sapni par PSRS atjaunošanu. Drīzāk jau varētu teikt, nevis sapni, bet maniakālu māniju. Ar to, ka bijušā PSRS teritorija vairs nav iespējama, Putins samierinājies, bet mēģina, ko vēl var, vispirmām kārtām – pievienojot Krievijai Baltkrieviju un nosaucot šo veidojumu par Savienības valstīm.
Putina stīvēšanās ar Lukašenko par šo jautājumu ir visnotaļ ilgstoša. Kamēr pēdējais jutās liels un varens, viņš ar visādiem paņēmieniem centās Putinu muļķot. Savukārt pēc pērnā augusta notikumiem Lukašenko faktiski izdarīja visu iespējamo, lai Baltkrieviju atdotu Krievijas apkampienos, bet pēc lidmašīnas sagrābšanas šis process ir tikai paātrinājies. Nevarētu teikt, ka Putins nav darījis visu iespējamo, lai Lukašenko ar lieliem un noteiktiem soļiem nedotos pretim savam galam, diemžēl līdzi paņemot arī Baltkrieviju.
Putina plāna sākums, kā minimums, meklējams pērnā gada augusta notikumos, kad Lukašenko sakarā ar notikušajiem protestiem bija spiests doties pie Putina un lūgt Krievijas drošības spēku iesaistīšanos, ja tāda nepieciešamība rastos. Protams, ka Putins šādu apsolījumu arī deva. Tas Lukašenko deva pārliecību spert daudz radikālākus soļus attiecībā pret protestētājiem, jo sajuta aizmuguri.
Otrs un pat varbūt viens no svarīgākajiem aspektiem - Krievijas apsolījums piešķirt 1,5 miljardus dolāru lielu valsts kredītu. Baltkrievija arī ir nolēmusi izvietot Krievijā valdības obligācijas 100 miljardu RUR apmērā. Ņemot vērā faktu, ka federālo aizdevuma obligāciju galvenie pircēji pēdējā laikā ir bijuši nevis ārvalstu investori, bet gan Krievijas valsts bankas, ir viegli pieņemt, kuras struktūras izpirks Baltkrievijas emisiju. 5 Faktiski Krievija ir paveikusi Baltkrievijā to, ko Ķīna ir panākusi ar citām valstīm, – proti, uzsēdinājusi uz finanšu “adatas”. 2005. – 2015.gadā Baltkrievija no Krievijas saņēma ap 106 miljardiem USD.6
Treškārt, Baltkrievija ir atkarīga no Krievijas energoresursiem. Kamēr valstī viss bija nosacītā kārtībā, Lukašenko mēģināja veidot savu politiku, bet cieta fiasko. Šā vai tā arī energoresursu jautājumā Lukašenko atkarība no Putina labvēlības ir milzīga.
Kā minēju iepriekš, ilgu laiku Savienības valstu izveide bija tikai uz papīra. Taču pēc biežajām Lukašenko vizītēm pie Putina šī jautājuma risināšana ir ieguvusi bezmaz vai “kosmisku” ātrumu. Tā Baltkrievijas premjerministrs ir paziņojis, ka Baltkrievija faktiski ir pabeigusi saskaņot integrācijas programmas ar Krieviju. Tiesa, viņš norādījis, ka tās neparedz suverenitātes zaudēšanu.7 Jāatzīst, ka pēdējā piebilde par suverenitātes zaudēšanu ir nedaudz lieka, jo, ja neņemam vērā Baltkrievijas simbolus, tad faktiski tās vairs nav.
Bez uzmanības nevar atstāt faktu, ka Baltkrievijas vārdā starptautiskā līmenī jau izsakās Krievijas Ārlietu ministrijas Ekonomiskās sadarbības departamenta direktors Dmitrijs Bričevskis, kurš ir paziņojis, ka Maskava aizstāvēs Baltkrieviju un palīdzēs tai, ja ES ieviesīs ekonomiskas sankcijas pret Minsku.8
Vēl jāņem vērā, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins paziņojis, ka Baltkrievijas un Krievijas Federācijas specdienesti ir pastiprinājuši analītisko un informatīvo sadarbību. Tā arī – 2020.gadā un šī gada pirmajā pusē ir būtiski palielinājusies Krievijas un Baltkrievijas militārā sadarbība, turklāt – tā vairs pat neizskatās pēc sadarbības, bet gan pēc vienotas rīcības.
Arī runājot par Baltkrievijas lidmašīnas sagrābšanu, lai arestētu Protaseviču, ir parādījusies informācija, ka novērošanas videokameru ieraksti no viesnīcām Krētā un lidostas pierāda, ka Protaseviču un viņa draudzeni izspiegoja profesionāļi ar Krievijas pasēm.9
Nav šaubu, ka Baltkrievija nav viltojusi Krievijas pases. Tātad paliek tik viens secinājums – sadarbība starp Krievijas un Baltkrievijas speciālajiem dienestiem ir daudz dziļāka par analītisko un informatīvo sadarbību. Faktiski – Krievijas un Baltkrievijas speciālie dienesti darbojas kā viens dienests vienota mērķa sasniegšanai.
Kopumā viss liek izdarīt secinājumu, ka “šaha” spēlē starp Putinu un Lukašenko uzvaru ir guvis Putins un de facto Savienības valstis ir izveidotas. Pieļauju domu, ka tiks sagatavots vēl kāds “neplānots” Lukašenko izgājiens (par kura patieso mērķi viņš pats pat nenojautīs), pēc kura tad arī de iure tiks nokārtots jautājums par Baltkrievijas iekļaušanos Krievijas sastāvā. Turklāt tādā gaismā, ka līdzšinējie Lukašenko atbalstītāji to uzskatīs ne tikai par leģitīmu, bet arī par vienīgo risinājumu.
Nevar nepieminēt, ka Lukašenko savā iztapšanā Putinam šoreiz ir veicis arī lāča pakalpojumu. Proti, neskatoties uz acīmredzamiem pierādījumiem par Krievijas iesaisti Ukrainas notikumos, Putins, aci nemirkšķinādams, visiem stāsta, ka Krievijai nav ietekmes un tā nekādā veidā nav saistīta ar notikumiem Donbasā.
Viss jau būtu labi, bet tad kā skaidrot šo Lukašenko teikto saistībā ar Protasēviča un viņa draudzenes aizturēšanu: Donbasā pret šīm personām ir ierosināta krimināllieta. Es atgādināju prezidentam Putinam, ka ir sākta krimināllieta, un teicu, ka, ja viņiem (izmeklētājiem, kas vada šo lietu) ir jautājumi viņiem, esat laipni aicināti pie mums, lūdzu, uzdodiet viņiem jautājumus.10
Kas te īpašs? Ļoti vienkārši – ja Putins nav nekādā veidā saistīts ar notikumiem Donbasā, tad kāda viņam vajadzība zināt, ka Donbasa izmeklētāji var braukt uz Baltkrieviju un kādu pratināt? Kaut kā neveikli Lukašenko izrunājās, bet, zinot arī viņa manipulēšanas spējas, varbūt apzināts izteikums, lai arī savam “draugam” Putinam, radītu neērtības?
1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kas-ta-par-jahtu-jeb-ko-atklaj-putina-un-lukasenko-tiksanas-foto.d?id=53257383
2 https://www.superyachts.com/fleet/chayka-4484/
3 https://ria.ru/20210529/peregovory-1734752178.html?in=t
4 https://www.promonado.ru/domestos-schools/#winners
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/putins-apsola-lukasenko-grutaja-bridi-1-5-miljardu-dolaru-lielu-kreditu.d?id=52467919
6 https://lenta.ru/articles/2021/06/02/belarus/
7 https://lenta.ru/news/2021/06/01/finish_bel/
8 https://ria.ru/20210531/belorussiya-1734882174.html
9 https://jauns.lv/raksts/arzemes/446457-protasevicu-griekija-izspiegoja-profesionali-ar-krievijas-pasem
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.