Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mācījies no līdzšinējās “pieredzes” kontaktos ar Krieviju un apguvis noderīgas ziņas iepriekšējās vizītēs Baltijas valstīs, Francijas prezidents savā priekšvēlēšanu periodā nācis klajā ar tīri sakarīgiem principiem, ko tad vajadzētu darīt ar to nelaimīgo Krieviju, lai to padarītu vēl nelaimīgāku.

Priekšvēlēšanu laiks Francijā (atšķirībā no Latvijas) spiež tās politiķus nākt klajā ar jaunām idejām, un Emanuels Makrons ārpolitikas sfērā licis priekšā šādu jaunumu: “Eiropiešiem jānoslēdz pašiem savs kolektīvās drošības līgums [Eiropas valstu pašu starpā] un jāveic pārapbruņošanās, reaģējot uz Krievijas militārajām darbībām pie kontinenta durvīm. Eiropai beidzot jāveido savs drošības ietvars!” Tā sacījis Makrons, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus.

Jau iepriekšējos divos gadu desmitos bijušas atsevišķas mazskaitlīgas balsis par kopīgas “Eiropas Savienības armijas” vai kaut kā tamlīdzīga izveidi, taču ideja vienmēr tikusi atzīta par nepraktisku, jo neskaitāmās valodās runājošu armiju nevar vadīt, tas nav iespējams reālajā laikā kaujas apstākļos. Ideja nemaz nav tikusi līdz konkrētai apspriešanai par šādas “ES armijas” apgādi, trenēšanu, pakļautību, politiskajām īpatnībām dažādās dalībvalstīs utt.

Tagad Makrons liek priekšā kaut ko citu: veidot kopējas drošības aliansi Eiropā, pie kam neaprobežojoties tikai ar ES valstīm, — te varētu piedalīties arī Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Islande utt. Vēl svarīgāk — šādā savstarpējās drošības organizācijā jau starp dibinātājvalstīm varētu būt Ukraina, Gruzija, Moldova un citas valstis, kas pagaidām vēl nav iestājušās ES un NATO, bet kam aizsardzība pret agresoru vajadzīga pat vairāk — un vajadzīga ne pirmo desmitgadi.

Maskava turpina koncentrēt pie Ukrainas robežām militārpersonu simttūkstošus, vienlaikus decembrī izvirzot Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem un noārdīt visu, kas sasniegts Baltijas valstīs, Polijā un Austrumeiropā, izvest no kopīgajām mācībām visu personālu un “atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju”, tas ir, pirms NATO paplašināšanās sākuma. Vladimirs Putins piedraudējis ar “militāri tehniskiem pasākumiem”.

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka pat negrasās apspriest šīs prasības un nesniegs nekāda veida rakstisku atbildi uz tām, tā vietā izsakot gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu neizvietošanu un par “pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai”.

Tagad Makrons norāda uz būtisku faktu: ES nebija tieši iesaistīta pagājušajā nedēļā notikušajās sarunās ar Maskavu. Kremlis uzstāj, ka tas grib vienoties par pasaules pārdalīšanu ietekmes sfērās (Jaltas, Potsdamas un Molotova–Ribentropa garā) un ar Vašingtonu apspriest nupat jau ne vien Ukrainas un Gruzijas, bet arī Baltijas valstu atdošanu atpakaļ savā ietekmes sfērā. Tikmēr Makrons pamatoti paceļ balsi — Putins grib pārdalīt Eiropas drošību, bet nedomā pat uzklausīt, kas pašiem eiropiešiem, ziniet, par to būtu sakāms!

Makrons liek priekšā ātri vienoties par Eiropas savstarpējās drošības aliansi: "Tā jāizveido starp mums, eiropiešiem, jādalās ar to ar mūsu sabiedrotajiem NATO un jāpiedāvā sarunām ar Krieviju. […] Šī drošības ietvara centrā jābūt principiem, kas tikuši ar Krieviju saskaņoti pirms 30 gadiem: tie ietver atteikšanos no spēka pielietošanas vai piespiešanas, valstu tiesības brīvi izvēlēties alianses, robežu negrozāmību un atteikšanos no ietekmes sfēru dalīšanas kā tādas. Mums Eiropā jāiestājas par šīm neatņemamajām tiesībām." Tātad aliansi tiek piedāvāts nodibināt uz tieši tiem demokrātijas, brīvības, savstarpējas cieņas un pašnoteikšanās pamatiem, kas Kremlim ir absolūti nepieņemami.

Šis ir liels solis uz priekšu kopš tā, ko mēs visi dzirdējām Makrona preses konferencē vizītē Latvijā: “Savulaik ASV un Krievija slēdza vairākus līgumus par bruņošanās ierobežošanu, un tagad šie līgumi izjūk cits pēc cita. Bet mēs, Eiropa, nemaz nebijām šo līgumu dalībnieces no sākta gala! Vispār nemaz. Eiropai vajag savus atbruņošanās līgumus ar Krieviju.” Tagad prakse pierādījusi — jauni atbruņošanās līgumi neko nedos, ja Krievija turpinās finansēt hibrīdkarus. Makrons tāpēc mainījis iepriekšējo samierniecisko nostāju un uzlabo savus priekšlikumus, tagad jau aicinot uz pārapbruņošanos un savstarpēju drošības garantēšanu Eiropas kontinentā.

Mūsu aizsardzības ministram šī ir iespēja izrādīt iniciatīvu un pievienoties Makrona priekšlikumu konkretizēšanā. Piemēri jau ir — līdztekus dalībai NATO daudzas dalībvalstis vienlaikus noslēgušas aizsardzības paktus ar trešajām valstīm. Tā ANZUS ietver sevī Austrāliju, Jaunzēlandi un ASV; AUKUS apvieno Austrāliju, Apvienoto Karalisti un ASV; NORAD ir ASV un Kanāda u.c. Lielākā daļa no Eiropas valstīm (ieskaitot tās, kuras vēl nav iestājušās ES), visas postpadomju valstis un pat ASV ar Kanādu ir EDSO dalībvalstis, tāpat Eiropas padomes Parlamentārajā asamblejā piedalās tās valstis, kas vēl tikai ir ceļā uz dalību ES (un pat tādas, kas to nemaz negrib, ieskaitot Krieviju). Diez vai ir kādi principiāli šķēršļi, lai nodibinātu jauna satura un veida kopējās drošības aliansi Eiropā, kā dibinātājvalsti iesaistot Ukrainu un citas gribētājas.

Francijas prezidents izteicis noderīgu ideju, ko Baltijas valstīm tagad vajadzētu uzķert un turpināt. Un nav saskatāmi šķēršļi, kas kavētu pirmo samitu šīs idejas attīstīšanai rīkot mūsu Aizsardzības ministrijai.

Ko Makrons teica iepriekš — var salīdzināt viņa nostājas attīstību: https://pietiek.com/raksti/makrona_neparliecinosa_spele_ar_krieviju_ieradies_nomierinat_baltiju,_vins_to_it_nemaz_neizdarija/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...