Autovadītājs neizpratnē, ka ceļu policijas protokolu tiesa uzskata par neapgāžamu pierādījumu

Pietiek lasītājs ir neizpratnē, kādēļ nav nepieciešami nekādi pierādījumi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un pietiek tikai ar policistu sastādītu protokolu, lai piemērotu sodu.

“Braucu no Rīgas uz Cēsīm dienas laikā. Mani panākot apturēja Valsts policijas Kārtības policijas mašīna, sastādīja protokolu, ka es esmu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus - šķērsojis nepārtrauktu līniju uz šosejas Rīga – Cēsis. Sods 55 eiro, tas mani daudz neuztrauc - sīkums, divi soda punkti - arī nekas traģisks, jo man jau gadiem nav soda punkti bijuši. Šo protokolu pārsūdzēju Valsts policijā (VP). Protams – atteikums. Pārsūdzēju Rīgā, administratīvajā tiesā, arī atstāja spēkā VP lēmumu. Pārsūdzēju nākamajā instancē - šodien saņēmu lēmumu, ka nav pārsūdzams, atstāts spēkā. Bet nav ne foto, ne video (VP mašīna bija bez šīs aparatūras), nav liecinieku. Ja es būtu šķērsojis šo līniju, apdzenot kādu, tad jau varēja apturēt šo auto un paņemt liecības! Respektīvi - nav pilnīgi nekādu pierādījumu, tikai policijas protokols,” situāciju izklāsta autovadītājs.

Savās apelācijas sūdzībās viņš norādījis tiesai uz virkni Augstākās tiesas spriedumu, kuros teikts, ka policijas darbinieku viedoklis protokolos ir tikai viedoklis, un nekas vairāk. “Jautājums - vai tiešām mūsu valstī policijas darbinieks var uzrakstīt protokolu par jebko un tevi soda!? Tad priekš kam ir nepieciešamas visas šīs dārgās "spēļmantiņas" video un foto un radaru izskatā, ja var vienkārši izrakstīt protokolu, un viss notiek?” neizpratnē ir Pietiek lasītājs.

Tikmēr Valsts policija tradicionāli ir pilnīgi pārliecināta, ka nav nekāda iemesla apšaubīt lēmuma pamatotību. “Šajā gadījumā amatpersona savas kompetences ietvaros pieņēma lēmumu un par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, automašīnas vadītājs ir realizējis savas valsts garantētās tiesības un lēmumu par piemēroto administratīvo sodu ir pārsūdzējis augstākstāvošajās instancēs, kur lēmums ir izskatīts un atstāts spēkā. Savukārt pieņemtā lēmuma pamatotība tika vērtēta divās instancēs, kas atzina to par pamatotu, līdz ar to nesaskatām pamatu apšaubīt tiesas kompetenci šo lēmumu pieņemšanā,” policijas viedokli Pietiek pauda Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Rozīte.

Pietiek aptaujātie advokāti un juristi pauž atšķirīgus viedokļus par to, vai protokols uzskatāms par pierādījumu, vai tikai viedokli.

Zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs novērojis, ka lielākoties Latvijas tiesu praksē Ceļu policijas protokols arī tiek uzskatīts par pierādījumu. Pēc viņa domām, autovadītājam vispirms godīgi jāatbild pašam sev – vai viņš ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai nav. Ja ir pārkāpis, tad labāk nevajag tērēt savu un citu laiku, lai pētītu, vai viss noticis procesuāli perfekti. “Protams, ja cilvēks ir gatavs maksāt advokātam, no manu interešu viedokļa tas ir tikai atbalstāmi, taču izredzes uzvarēt ir ļoti niecīgas. Man ir zināms gadījums, kad kāds autovadītājs tika pieķerts, braucot narkotisko vielu reibumā. Viņa galvenais arguments, pārsūdzot šo lēmumu, bija tas, ka šis fakts netika konstatēts, ievērojot Ministru kabineta noteikumus. Rezultāts bija negatīvs, taču, manuprāt, taisnīgs,” uzskata advokāts.

Viņš iesaka gadījumos, kad nepiekrīt policijas sastādītajam protokolam, to arī fiksēt protokola paskaidrojumos. Tad jau pēc tam būšot vienkāršāk pierādīt savu taisnību.

Vienlaikus Skačkovs norāda, ka, pēc viņa domām, nav arī īsti pareizs pieņēmums, ka policisti visu dara nekļūdīgi un taisnīgi. “Protams, tiesas ne vienmēr uzskata, ka policisti nemēdz kļūdīties, tomēr vairumā gadījumu protokols tiek uzskatīts par pierādījumu,” norāda advokāts.

Jurists Edgars Džeriņš, kurš specializējies ceļu satiksmes jomā, ir citās domās. “Latvijā visi tiesneši dalās divās grupās. Vieni uzskata, ka vainai ir jābūt pierādītai ar objektīviem pierādījumiem, īpaši, ja vainīgā persona nepiekrīt. Ja personu soda bez pierādījumiem, tas ir pārkāpums. Otra grupa uzskata, ka policista viedoklis ir pietiekams pierādījums. Tomēr es esmu pierādījis, ka ceļu policisti sistemātiski melo. Situācijā, kad policisti ir ieinteresēti maksimāli daudzu protokolu sastādīšanā, kad viņi sistemātiski melo un vilto ziņojumus, ir absurdi uzskatīt, ka policista protokols ir pietiekams pierādījums,” uzskata jurists.

Pēc Džeriņa domām, gadījumos, kad autovadītājs apstrīd protokolu un nav video ieraksta, lieta ir jāizbeidz. Taču reālajā dzīvē tā parasti nenotiek.

Novērtē šo rakstu: