„Augstsprieguma tīkls” klusē par jaunās priekšnieces frizieri uz elektrības patērētāju rēķina un citiem izšķērdīgiem tēriņiem
PIETIEK14.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts AS „Augstsprieguma tīkls”, kas iecerējis nozīmīgi palielināt savus tarifus, pagaidam klusē par savas jaunās priekšnieces frizieri uz elektrības patērētāju rēķina un citiem izšķērdīgiem tēriņiem. Pietiek šodien publicē jautājumus, kuri jau aizvadītajā nedēļā uzdoti „Augstsprieguma tīklam” un uz kuriem joprojām nav saņemtas atbildes.
Pēc 8. novembra Delfi intervijas ar AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāju Guntu Jēkabsoni (attēlā) vēlos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem, kas man būs nepieciešamas mediju publikācijas gatavošanai:
1) G. Jēkabsone minēja, ka ir samazināts darbinieku skaits, atzīmējot, ka plānots pieņemt papildu darbiniekus, kas nodarbosies ar Eiropas projektiem. Publiski pieejamajā tarifu projektā personāla un sociālās izmaksas jaunajā tarifā ir par 48% lielākas, kas liek secināt, ka uzņēmums plāno būtiski palielināt darbinieku skaitu. Sakiet, lūdzu, cik darbinieku uzņēmumā bija uz 01.01.2022., cik uz intervijas dienu – 08.11.2022., cik būs gada beigās – 31.12.2022. un cik plānots pieņemt 2023.gadā, tai skaitā – cik darbinieki uzņēmumā plānoti uz 31.12.2023.? Vai papildu amatu vietas tiek izveidotas tikai tajās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar Eiropas projektiem, vai, piemēram, arī administratīvajās struktūrvienībās? Ar ko tādā gadījumā skaidrojams tas, ka uzņēmums nesen publicējis divu projektu vadītāju vakances Personāla daļā ar piedāvāto amatalgu no 1800 līdz 2200 EUR?
2) Uzņēmuma darba koplīgums paredz kompensēt inflāciju darbiniekiem, atbilstoši palielinot darbinieku amatalgas. Vai uzņēmums ir nodrošinājis konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību ar mērķi vienoties, ka darbinieku amatalgu pieaugumam ar nākamo gadu būtu, piemēram, procentuālie griesti, kas ļautu nepalielināt amatalgas par gada inflāciju, kas šogad sagaidāma kosmiska? Cik šādas sanāksmes 2022.gada laikā bijušas ar arodbiedrību, par ko līdz šim izdevies vienoties?
3) Uzņēmuma atalgojuma politika nosaka, ka amatalga var tikt noteikta līdz 30% virs tirgus mediānas. Vai ir tādi darbinieki, un, ja ir, tad cik darbinieki uzņēmumā saņem amatalgu virs atalgojuma politikā noteiktās maksimālās robežas? Kādos amatos strādā šie darbinieki un par cik procentiem šo darbinieku amatalgas pārsniedz tirgus mediānu? Kuram amatam uzņēmumā (neskaitot amatpersonas) tiek maksāta vislielākā amatalga, un kāda tā ir – vai tā atbilst tirgus situācijai?
4) Vai pēdējā gadā ir augušas izmaksas par, piemēram, juridisko biroju konsultācijām, ja jā – par cik procentiem attiecībā pret iepriekšējiem gadiem? Vai tiek izmantotas arī juridisko biroju konsultācijas ikdienišķos jautājumus, piemēram, saistībā ar darba tiesībām; par cik procentiem pieaugušas šādu konsultāciju izmaksas attiecībā pret iepriekšējiem periodiem (iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?
5) Vai uzņēmums izmanto konsultantu pakalpojumus ikdienišķu darbu nodrošināšanai, ja jā, tad kādu konsultantu, kādās jomās un kādas ir izmaksas, tai skaitā pret iepriekšējiem gadiem (iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?
6) Cik uzņēmums ir tērējis personāla atlases kompāniju piesaistei darbinieku (neskaitot amatpersonas) atlasei 2022.gadā, cik iepriekšējos periodos (iepriekšējos 5 gados)?
7) Cik uzņēmums iztērēja darbinieku 2022.gada sporta spēlēm, un kā tika atlasīts uzvarējušais uzņēmums? Vai notika slēgta sarunu procedūra vai cenu aptauja (atbildi pamatojiet ar dokumentiem)? Vai izvēlētais iepirkuma procedūras veids atbilst uzņēmuma iekšējiem dokumentiem?
8) Vai uzņēmums apmaksā, piemēram, stilistu un frizieru pakalpojumu rēķinus? Ja jā, – no kura laika, kādas summas tiek iztērētas mēnesī, kuru darbinieku vajadzībām šie pakalpojumi tiek izmantoti?
Jāpiebilst, ka arī elektroenerģijas sadales sistēmas operators – valsts AS "Sadales tīkls" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu tarifa projektu, kas paredz kopējo tarifa pieaugumu vidēji 75% apjomā. Pietiek pašlaik gatavo jautājumus arī šai valsts akciju sabiedrībai.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
