„Augstsprieguma tīkla” izvairīgums liek domāt, ka vadībai tiešām varētu būt apmaksāti friziera un skaistumkopšanas pakalpojumi
PIETIEK21.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par tarifu palielināšanas plāniem paziņojušās valsts AS Augstsprieguma tīkls izvairīgums liek domāt, ka valsts energomonopolista vadībai uz uzņēmuma – tātad faktiski uz elektroenerģijas patērētāju – rēķina patiešām varētu būt tikuši apmaksāti friziera un skaistumkopšanas pakalpojumi.
Pēc tam, kad uz šādu iespējamību bija norādījis kāds Pietiek lasītājs, 9. novembrī Augstsprieguma tīklam tika nosūtīta virkne jautājumu, atsaucoties uz uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Guntas Jēkabsones (attēlā) intervijā dienu iepriekš izskanējušajiem apgalvojumiem.
Jautājumu vidū bija arī šāds: „Vai uzņēmums apmaksā, piemēram, stilistu un frizieru pakalpojumu rēķinus? Ja jā, – no kura laika, kādas summas tiek iztērētas mēnesī, kuru darbinieku vajadzībām šie pakalpojumi tiek izmantoti?”
Pēc vairāk nekā nedēļu ilgām pārdomām un atkārtota atgādinājuma saņemšanas Augstsprieguma tīkls sniedza šādu atbildi: „Stilistu un frizieru pakalpojumi uzņēmuma darbinieku privātajām vajadzībām netiek segti.”
Faktiski ar šo izvairīgo atbildi Augstsprieguma tīkls apliecināja tikai to, ka stilistu un frizieru pakalpojumi netiek segti darbinieku privātām vajadzībām, bet klusēja par to, vai tādi vispār netiek segti un vai netiek apmaksāti stilistu un frizieru pakalpojumu rēķini vajadzībām, kas tiek noformētas kā dienesta vajadzības.
Neoficiāli Pietiek ir zināms, ka tieši tādu praksi uzņēmumā ir iedibinājusi tā jaunā valdes priekšsēdētāja, un, lai noskaidrotu patiesību, oficiāls informācijas pieprasījums jau ir nosūtīts Augstsprieguma tīkla padomei.
Savukārt uzņēmuma valdei ir nosūtīts informācijas pieprasījums, kurā norādīts arī uz visiem jautājumiem, uz kuriem tāpat kā frizieru pakalpojumu sakarā Augstsprieguma tīkla vadība ir mēģinājusi sniegt izvairīgas atbildes. Tāpat pieprasīts sniegt ziņas par uzņēmuma amatpersonām, kuras devušas rīkojumu izvairīties no atbilžu sniegšanas:
„Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „1) G. Jēkabsone minēja, ka ir samazināts darbinieku skaits, atzīmējot, ka plānots pieņemt papildu darbiniekus, kas nodarbosies ar Eiropas projektiem. Publiski pieejamajā tarifu projektā personāla un sociālās izmaksas jaunajā tarifā ir par 48% lielākas, kas liek secināt, ka uzņēmums plāno būtiski palielināt darbinieku skaitu. Sakiet, lūdzu, cik darbinieku uzņēmumā bija uz 01.01.2022., cik uz intervijas dienu – 08.11.2022., cik būs gada beigās – 31.12.2022. un cik plānots pieņemt 2023.gadā, tai skaitā – cik darbinieki uzņēmumā plānoti uz 31.12.2023.? Vai papildu amatu vietas tiek izveidotas tikai tajās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar Eiropas projektiem, vai, piemēram, arī administratīvajās struktūrvienībās? Ar ko tādā gadījumā skaidrojams tas, ka uzņēmums nesen publicējis divu projektu vadītāju vakances Personāla daļā ar piedāvāto amatalgu no 1800 līdz 2200 EUR?” nesniegt pieprasītos skaitļus?
Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „2) Uzņēmuma darba koplīgums paredz kompensēt inflāciju darbiniekiem, atbilstoši palielinot darbinieku amatalgas. Vai uzņēmums ir nodrošinājis konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību ar mērķi vienoties, ka darbinieku amatalgu pieaugumam ar nākamo gadu būtu, piemēram, procentuālie griesti, kas ļautu nepalielināt amatalgas par gada inflāciju, kas šogad sagaidāma kosmiska? Cik šādas sanāksmes 2022.gada laikā bijušas ar arodbiedrību, par ko līdz šim izdevies vienoties?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?
Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „3) Uzņēmuma atalgojuma politika nosaka, ka amatalga var tikt noteikta līdz 30% virs tirgus mediānas. Vai ir tādi darbinieki, un, ja ir, tad cik darbinieki uzņēmumā saņem amatalgu virs atalgojuma politikā noteiktās maksimālās robežas? Kādos amatos strādā šie darbinieki un par cik procentiem šo darbinieku amatalgas pārsniedz tirgus mediānu? Kuram amatam uzņēmumā (neskaitot amatpersonas) tiek maksāta vislielākā amatalga, un kāda tā ir – vai tā atbilst tirgus situācijai?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?
Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „4) Vai pēdējā gadā ir augušas izmaksas par, piemēram, juridisko biroju konsultācijām, ja jā – par cik procentiem attiecībā pret iepriekšējiem gadiem? Vai tiek izmantotas arī juridisko biroju konsultācijas ikdienišķos jautājumus, piemēram, saistībā ar darba tiesībām; par cik procentiem pieaugušas šādu konsultāciju izmaksas attiecībā pret iepriekšējiem periodiem (iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?” nesniegt atbildi uz jautājumu, vai šādas konsultācijas tiek izmantotas saistībā ar darba tiesībām?
Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „6) Cik uzņēmums ir tērējis personāla atlases kompāniju piesaistei darbinieku (neskaitot amatpersonas) atlasei 2022.gadā, cik iepriekšējos periodos (iepriekšējos 5 gados)?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?
Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „7) Cik uzņēmums iztērēja darbinieku 2022.gada sporta spēlēm, un kā tika atlasīts uzvarējušais uzņēmums? Vai notika slēgta sarunu procedūra vai cenu aptauja (atbildi pamatojiet ar dokumentiem)? Vai izvēlētais iepirkuma procedūras veids atbilst uzņēmuma iekšējiem dokumentiem?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?
Kura AS Augstsprieguma tīkls amatpersona deva rīkojumu uz 9. novembrī uzdoto jautājumu „8) Vai uzņēmums apmaksā, piemēram, stilistu un frizieru pakalpojumu rēķinus? Ja jā, – no kura laika, kādas summas tiek iztērētas mēnesī, kuru darbinieku vajadzībām šie pakalpojumi tiek izmantoti?” nesniegt pieprasītos skaitļus un datus?”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
