Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr premjere Līgo vakarā valstij stāstīja, ka šajā laikā tumsa saplūst ar gaismu un ka vajagot Jāņu naktī iziet pļavās basām kājām, tikmēr starptautiskās reitinga aģentūras pazemināja Latvijas kredītreitingu. Viņiem vienalga, ko mēs te saulgriežos pieburam… Tiesa, informācija par reitingiem jau arī nevienu vairs nekrata, jo visu, ko esam varējuši paņemt (aizņemties), esam paņēmuši (aizņēmušies), bet – vai mums vēl dos, tas ar pagānisma kultiem noteikti nebūs panākams.

Doma iziet nakts vidū pļavā ar basām kājām ir interesanta – iespējams, tas varētu sniegt atbildes uz dažiem aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja kopumā ekonomiskā situācija šobrīd nav nekāda spožā un nodokļu ieņēmumi nepildās, varbūt varneši varēja izsludināt tādu kā ārkārtas režīmu, kas vedinātu uz vispārēju iespringšanu. Ja nodokļu darba grupai tiek pateikts, ka viņi var iet bekot, jo valstī ir svarīgākas problēmas, tad vajadzētu vismaz saprast, kāpēc nodokļi nav svarīgākais jautājums, ja tie šobrīd rada valdībai lielākās galvas sāpes?

Mazliet mulsina arī sociālo partneru reakcija, kas šajā visā ir ierauti ar visām četrām, – tā vietā, lai pateiktu, ka viņi pieprasa nekavējošu izstrādātā plāna iedzīvošanu, jo tam ir reāls pielietojums, tiek konstatēts tikai pats fakts. Ups, mūs pasūtīja… Kurš īsti vada valsti? Premjere vai vadošās partijas birojs? Kāpēc koalīcijas partneri par šo neņem finanšu ministru pie mantības? Te jau nav nekas labāks vai sliktāks par “Rail Baltic” sacūkošanu. Lekāli tie paši…

Līdzīgi izskatījās Kultūras ministrijas nomaiņa, it kā tas būtu tikai “Progresīvo” jautājums. Manuprāt, sabiedrībai tā kā vajadzētu vismaz saprast, kas pēkšņi notika ar Agnesi Nr.1, jo viņa – tāpat kā nozare kopumā – pārtiek no nodokļu maksātāju naudas. Personiski iemesli, bet – tie viņai netraucēs tagad strādāt Rīgas domē… Hallo! Tātad – tie nav nekādi personiskie iemesli. Kur tad palicis slavenais caurspīdīgums? Un, ja Agnese Nr.2 lec uzreiz amatā kā uz Jāņu ugunskura oglēm, kas tas par ekstrēmo sporta veidu, kas ir tik neatliekams? Vai tas neparāda, ka ministrēšana kopumā ir visnotaļ nenopietna?

Runā, ka Agnesei nr.1 neesot bijusi pielaide valsts noslēpumam, ko uzreiz drošības dienesti nosauca par nepareizo atbildi. Mums jāpiedalās kaut kādā viktorīnā ar pareizajām atbildēm? Partiju finansējums, ko viņi saņem no kroņa, mazākajā mērā prasītos pēc skaidras un atbildīgas rīcības. Vai atgādināt, ka Agnese Nr.2 pārstāv tos, kas pirms kāda laika pļurināja par taisno politiku, ar to saprotot, ka šajā veikalā nekas nav zem letes, deķa vai tml. Izrādās, nekā tāda nav, jo progresīvitāte ir pārvērtusies par profesionālu liekuļošanu. Abi sākās ar pro… Ātri gan viņi iemācījās siles noteikumus! Jūs teiksiet, kāda starpība, kurš tur tagad sauks sevi par ministru? Ja nav šķirba, tad kāpēc viņi skrēja kā traki, lai šo (sa-)kārtotu? Varbūt tāpēc, ka kultūra ir slaucama govs bez ganībām…

Tā gan būs atkāpe, bet slaukšanas aparāts šim piemēram ir klātesošs. Kamēr nozare agnesējās, publiski parādījās informācija, ka Latvijas Kultūras akadēmijas iepriekšējā rektore par savu darbu pērn esot saņēmusi 98 310 eiro. Algā. Tas esot par 30 433 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tātad: 2022. gadā viņai nepietika ar vidējo mēneša algu, kas pārsniedza piecus tūkstošus. Darbs bija tik pārcilvēcisks, ka vajadzēja piemest vēl trīnīti mēnesī… Tā tik ir indeksācija!

Ko viņa risināja savā darba vietā tādu, ka ar piecarpus tūkstošiem atalgojumā bija par knapu? Nav nodoma ironizēt, ir pieticīga vēlme saprast šo izsalkumu, šo mēra sajūtu. Rektore dabūja brangu algas pielikumu. Tātad viņa sasniedza kaut kādus noteiktos mērķus. Kādus? Jo tāpat vien publisko naudu nevajadzētu kampt. Ja saka, ka tā ir mūsu augstskolu rektoru likme, atkal jau prasās pēc skaidrojuma – vai nav tā kā par treknu šim konkrētajam gadījumam? Kultūras akadēmija ir tā pati augstskola, kas savā paspārnē zinātniski pēta “digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratni un praksi” jeb bēdīgi slaveno boltistu un voltistu pašsajūtu – pētījumam piešķirot 300 000 eiro. Tas nozīmē, ka šis pētījums ietekmēs tautsaimniecību. Jo pētniecība paredz nevis sava laika sišanu, bet gan valstisku pieeju un rezultātu.

Zinu, zinu, ka minētā izpēte vēl ir procesā, tomēr – atgriežos pie augstskolas vadītājas atlagojuma. Kāda veida nozares politika tiek izmantota, lai šo pieņemtu kā samērīgu apjomu par padarītu darbu? Vai šī naudas triekšana ir kaut kā saistīta ar ministrijas vadītājas pārliecību? Starp citu, Vakareiropā mūsu tā sauktos kulturēlos tēriņus nevis saprot, bet – apskauž… Interesanti, ka mēs to visu patiešām nevaram atļauties, bet – nekas nemainās. Vai Agnese nr.2 tiek iecelta godos, lai to mainītu, vai – lai šo bezrūpīgo triekšanu saglabātu?

Vēl divi gadījumi, kur mēs ākstāmies līdzīgā manierē. Iedomājieties, Saeimā sprieda, vai mums vajag arī turpmāk atvēlēt pusotru simtu tūkstošu, lai sūtītu mūsu cilvēku uz Mēnesi – atvainojiet, uz Eirovīziju… Acīmredzot deputātiem nav ko darīt. Skaidrs, ka šāda diskusija izriet no paša šī mūzikas projekta pēdējo gadu dīvainās transfomācijas, kur īsti neviens nevar iztulkot, vai tas, ko mēs tur redzam, vispār ir jāsauc par kaut kādu atskaites punktu, sacensību, kvalitāti. Lielā skatuve? Iespējamais izrāviens… utt. Mēs taču visi saprotam, ka kopumā valstij šo nevajag. Un nekādu Latvijas vārdu tas arī nekur nenes, ja neskaita sabiedriskās TV komandējuma izmaksas. Pati nacionālā atlase ir interesanta tādā nozīmē, ka tā ir daudzveidīga – cik nu mums ir to varētāju! – un ļauj censoņiem izbaudīt izklaides industrijas mazo sapnīti.

Bet, ja kāds tajā visā tiek pasludināts par uzvarētāju, tad viņš pats meklē iespējas un naudu, kā līdz tam lielajam vājprātam nonākt. Un tad būs par eiro tiesu mazākas kaislības – sak, viņi pievīla, izgāzās, nenoturēja kanti, kārti, mundieri vai karogu… Kurš grib, lai pats organizējas, meklē atbalstītājus, draugus, radus, nevis kā tagad – stāstot par lielo godu, kas valstij jānes, tizlojoties kopā ar visdažādāko noviržu un pārliecības īpatņiem, kas mēģina viens otru pārspēt bezgaumībā. Nesaku, ka to nedrīkst darīt, tikai ar sabiedrības interesēm un vajadzību tam ir visai maz sakara… Šī brīža Eirovīzija ir tā pati bolta un volta pētījuma audiovizuālā versija. Idejiski. Publiskai naudai tur nevajadzētu apgrozīties.

Tāpat kā publiskā nauda nav jādod tiem entuziastiem, kas rīko par nodokļu naudu dažādus pasākumus, atsaucoties, piemēram, uz olimpisko kvalifikāciju. Saprotiet, ka pasaulē ir daudz valstu, kas nevis rīko šādus izaicinājumus, bet vienkārši piedalās. Jo sarīkot šādas atlases ir dārgi, ekonomiski nepamatoti. To gan mēģina pamatot ar argumentu, ka savas sienas palīdzot, bet tas ir tieši tas pats kā klausīties Latvijas krievā, ka latviešu valoda ir grūta un vajadzīgs piecdesmit gadu garš pārejas posms, lai to apgūtu… Pamācošs bija pludmales volejbola piemērs, kur no valsts pagrāba 400 000 tagadējā naudā un pēc dažu dienu bumbošanas secināja, ka “šoreiz mums nepaveicās”.

Ziniet, kam paveicās? Tiem, kas vienkārši trenējās un bija labāki… Neviens nestāv rindā, un tas attiecas arī uz basketbola un hokeja gaidāmajiem kvalifikācijas turnīriem, – lai šos pasākumus rīkotu, jo tas ir nesamērīgi dārgi un nepraktiski. Tie, kas stāsta teikas par ekonomisko ieguvumu un par to, “ka tas viss atnāk atpakaļ samaksātajos nodokļos”, laikam domā, ka visi citi pasaulē šo nekad nav vētījuši un rēķinājuši. Ir… Tikai atšķirībā no Latvijas tur šo sauc par prasmi dzīvot uz citu rēķina… Un viņi to nedara, jo tas nav godīgi. Mums pagaidām ar šo vēl nav iznācis pārgulēt, bet – rēķinus gan apmaksājam čakli, jo tā jau valsts nauda, ko var neskaitīt. Starp citu, būtu tikai normāli, ka mēs par tiem minētajiem 400 stabiem pludmales smiltīs saņemtu pieklājīgu atskaiti, lai saprastu, cik mums vēl daudz jāmācās.

Kopsaucējs šiem visiem gadījumiem – mazliet lielāku atbildību pret sabiedrību, nodokļu maksātāju, vēlētāju, valsts pilsoņiem. Vai tā būtu ministru maiņa, rektora alga vai pasākumi, kas nav obligāti… Stāvot ar basām kājām pļavā, par šo taču gan var iedomāties, pareizi?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...