Iesaki rakstu: 
7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
7.februārī tika publicēta NDT runa diskusijā “Valsts padomes loma likumdošanā”. Runas saturs kardināli koriģē agrākos priekšstatus par NDT.
Runa nav cilvēciski adekvāta. Neslēpšu – biju šokēts! Tā vairs nav NDT tradicionālā pseidointelektuālā blādīšanās un tumsonības plivināšanās. Tas nav zināšanu deficīts, un tā nav izpatikšana pelēkajiem zvirbuļiem, ar ko līdz šim varēja lepoties NDT. Runas līmenis ir pilnīgi cits! Runa liecina par garīgo atpalicību - psihisko slimību! Runā nepārtraukti zūd vārdu semantiskā vienotība un semantiskā pakārtotība. Bet tā jau ir tipiska debilitātes pazīme. Un tas nozīmē, ka nav iespējams kritiski aplūkot NDT darbību. Debila darbība, debili teksti nav kritiski aplūkojami! Tātad NDT varēs dirnēt Rīgas pilī pie bezmaksas ēdiena galda bez kritiska vērtējuma, jo kritisks vērtējums nav iespējams. Atkārtoju - debilu darbību nav iespējams kritiski aplūkot! Vārdu sakot, ar valsts prezidenta izvēli esam nonākuši līdz kaut kādam ārprātam.
Jau runas pirmie teikumi liecina par pilnīgu juridiskā satura haosu un domas šizofrēnisko juceklīgumu: "Kas ir Satversme? Satversme mūsdienu izpratnē (!?) nav vienreiz (!?) uzrakstīts teksts, ko katrs (!?) pēc tam simt gadu garumā [Vai NDT pats cer nodzīvot 100 gadus?] var izrakstīt (!?) un izlasīt (!?). Ja mēs tā (!?) skatāmies uz Satversmi, tas nozīmē, ka jebkurš septiņgadīgs bērns (!?) var būt Satversmes interpretators (!?); un lasīt nenozīmē saprast (!?). Tas ir pirmais izejas (!?) punkts. [Kaut kādas muļķības! Ko gribēja teikt?]
Lai saprastu, kas ir Satversme, nepieciešama ļoti specifiska (!?) un izvērsta (!?) sistēma [Kāda specifiska un izvērsta sistēma?], jo Satversme sastāv ne tikai no tās vienkāršākās (!?) daļas, kas ir izlasāma (!?) Satversmes tekstā, bet tas ir tiesību regulējums – izlasāmā daļa [Nekas nav saprotams!]. Ir tikpat daudz un vēl vairāk [Klaja idiotija: “tikpat daudz un vēl vairāk”.] nerakstīti (!?) tiesību principi, ko nevar izlasīt (!?) Satversmes tekstā. Tie ir atrodami [Kā var “izlasīt” un “atrast”, ja ir "nerakstīti"?] un attīstāmi (!?) gan tiesību zinātnē, gan arī tiesību praksē, it sevišķi (!?) Satversmes tiesas praksē [Vai tikai praksē, bet nevis likumdošanā ?]. Satversmes sastāvdaļa [Kura?], kas ir tikpat svarīga, ir vērtības [Kādas?] un šo dažādo vērtību īpatnējā (!?) un unikālā (!?) sasaiste vienotā vērtību sistēmā [Kur tas ir atrodams?], ko dara (!?) Satversme ar savu tekstu, ar saviem principiem [Kā tas jāsaprot?].
Vērtības parasti ir stabilas (!?), taču ne nemainīgas (!?) un stagnējošas (!?) [Kā var būt reizē stabilas, ne nemainīgas un stagnējošas?]. Tās tiek formētas (!?) sabiedrības prakses un tiesību regulējuma mijiedarbībā (!?). [Vērtību formēšana ir pilnīgi savādāka! Elite ideoloģiski voluntāri nosaka sociumam noteiktas vērtības, bet nevis vērtības formējas kā sociuma prakses rezultāts. NDT apliecina ļoti mežonīgu dzīves izpratni.]”
NDT slimajā galvā jau pati valsts padomes ideja tiek uzspiesta juridiski nekorekti. TV pārraidē NDT sacīja: "[..] lai aizpildītu šo “robu” mūsu tiesību un politiskajā sistēmā, kas pastāv pašreizējā iekārtā, ar jaunu konstitucionālo orgānu – Valsts padomi.”
Tā ir psihiskā patoloģija! Kāds "robs" ir Satversmē? Kur ir teikts, ka Latvijā obligāti jābūt valsts padomei? Juridiskais šarlatāns un rafinētais karjerists NDT sāk sev izdevīgu kampaņu. Tā noteikti noslēgsies ar tādu pašu fiasko, ar kādu noslēdzās preambulas afēra, apkaunojot Satversmi.
Pašlaik ļoti svarīgi, kā reaģēs Latvijas juridiskā korporācija - akadēmiskie kadri, juristi valsts iestādēs. Tas, ka NDT ir uzcepis kaut ko totāli nesakarīgu, šizofrēnisku, šarlatānisku, saprotams jebkuram izglītotam cilvēkam. Zināšanas par valsti, parlamentu, konstitūciju, valsts institūtiem ir katram cilvēkam ar augstāko izglītību. Elementāras zināšanas sniedz vidējā izglītība.
Vai Latvijas juristi samierināsies un varbūt pat sadziedāsies ar mūsu dārgo NDT? Vai prof. J.Bojārs būs vienīgais speciālists, kurš nebaidās nosodīt NDT juridisko nekompetenci? Neapšaubāmi, samierināšanās vai sadziedāšanās atspoguļos Latvijas juristu morāles zemo līmeni, profesionālās pašcieņas un profesionālās atbildības trūkumu. Pret juristu kundzēm un juristu kungiem “jebkurš septiņgadīgs bērns” drīkstēs izturēties kā pret nožēlojamiem pielīdējiem un savas profesijas apkaunotājiem, netiekot galā ar nekauņu bez bakalaura grāda.
Valsts prezidenta noslīdēšana līdz “Nācijas debilā tēva” (NDT) gradācijai apstiprina Latvijas drausmīgo realitāti. Tā tika prognozēta jau agrāk. 2018.g. 6.oktobrī latviešu elektorāts savai pārvaldībai izvēlējās latviešu tautas vēsturē cilvēciski visnevērtīgākās paaudzes neadekvātus tipus, un tādējādi latviešu dzīvē sākās jauns laikmets – debilitātes laikmets. Latvijā ir nepārprotami garīgi slima Saeima un garīgi slima valdība ar "583 darāmajiem darbiem". Tāds epitets attiecas arī uz Valsts prezidentu.
Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka arī NDT atbilst laikmeta kopējai pagrimuma noskaņai – debilitātes noskaņai. Debilitāte ir visaptveroša, un par to liecina ne tikai “Pietiek” publikācijas, bet arī materiāli citos Rīgas medijos. Visās norisēs ir saskatāms kaut kas iracionāls, intelektuāli haotisks, šarlatānisks, leksiski šizofrēnisks, neatbilstošs veselajam saprātam un Homo sapiens kultūras normām un tradīcijām. Tā tas ir pat medijos reklametās organizētās noziedzības sižetos. Zagšanas shēmas un informācija par zagļu ķeršanu (piem., KNAB izdarībās) kļūst arvien jocīgāka.
Debilitāte ir kaut kas tāds, kam ir (pasvītroju!) iedzimtas psihiskās atpalicības pazīmes. Ar debilitātes diagnozi aplaimotie hominīdi netiek izolēti no sabiedrības. Debilitāti uzskata par garīgās atpalicības vieglāko izpausmi.
Debilos mēģina “normalizēt”. Šo procesu sauc par sociālo reabilitāciju. Ar to nodarbojas defektoloģijas atzars – oligofrenopedagoģija. Tās spraiga praktizēšana Latvijā ir ļoti aktuāla. Taču šī spraigā praktizēšana nevar būt valdības “584. darāmais darbs”. Iemesls nav jāpaskaidro. Būtu jāpaskaidro, ja valdība pati nebūtu debila un debili negražotos ar “583 darāmajiem darbiem”. Pie tam nav ticams, ka debilitātes laikmetā latviešu tautu vēl var glābt masveidīga oligofrenopedagoģija. Jau minēju par debilitātes iedzimtību. Tātad ir vajadzīga nevis kaut kāda smalka pedagoģija, bet gan eigēnika.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
