Iesaki rakstu: 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses.
Kā Jums zināms, es, Rihards M. Parts, esmu izvirzījis nopietnas apsūdzības pret Swedbank saistībā ar strīdus dokumentu, kura patiesību esmu apšaubījis. Esmu informēts, ka Jūs nostrādājāt Swedbank gandrīz 13 gadus un ka pašreizējais Swedbank prezidents Lauris Mencis ir Jūsu bijušais kolēģis. Tomēr neatkarīgi no šīs vēstures, mani pārsteidz un nobažī, ka Jūs līdz šim brīdim neesat kontaktējies ne ar mani, ne ar Swedbank, lai noskaidrotu patiesību par šo lietu.
Latvijas Bankas likums nosaka, ka tā aizsargā klientu intereses un veicina finanšu stabilitāti valstī. Saskaņā ar šo likumu Latvijas Bankai būtu jānodrošina, ka finanšu institūcijas, tostarp Swedbank, darbojas pārredzami un ievēro klientu tiesības. Kādēļ Jūs līdz šim brīdim neesat aicinājis Swedbank veikt šī strīdus dokumenta ekspertīzi?
Latvijas Bankas pienākumos ietilpst arī nodrošināt, ka klienti var uzticēties banku darbībai un to godprātībai. Man kā Latvijas pilsonim radies jautājums - vai man vajadzētu būt bažīgam par to, kāda ir Jūsu loma šajā situācijā, un vai Latvijas Banka tiešām nodrošina manas un citu klientu aizsargātās intereses?
Godātais Kazāka kungs, es ļoti ceru, ka Jūs personīgi iejauksieties šajā situācijā un nodrošināsiet, lai šī lieta tiktu risināta pēc iespējas objektīvi un pārredzami. Ir būtiski svarīgi, lai Latvijas pilsoņi varētu uzticēties gan banku darbībai, gan augstākajiem tiesībsargājošajiem mehānismiem mūsu valstī.
Seko mums 
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.