Atklātā vēstule: apsūdzības par piespiedu darbu un verdzību ir meli un nepārbaudīti fakti
79 SIA Adugs Production darbinieki21.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esam satraukušies, ka mūsu darbavietas vārds šodien nonācis nelāgā gaismā ziņu virsrakstos. Ar lielu mīlestību strādājam, lai cilvēki varētu galdā celt gardas piparkūkas, Vecrīgas un citus labumus. Nekad savā kolektīvā neesam redzējuši neko no rakstos paustā, tieši pretēji – uzņēmuma vadība ir pretimnākoša, atbalstoša un dažādas kultūras cienoša.
Šobrīd mūsu darbavietu grib iznīcināt ar dažu ārvalstnieku sūdzībām. Bet tie ir cilvēki, kas kādu laiku bija nevīžīgi kolēģi, bez cieņas pret savu darbu un cieņu pret kolēģiem kopmītnēs – nekārtīgi, reizēm skaļi uzdzīvojoši. Apsūdzības par piespiedu darbu un verdzību, kas pat sāk izskanēt, ir galīgi meli un nepārbaudīti fakti.
Ar šādu absurdu un nepārbaudītu ziņu publicēšanu avīzēs un portālos var tikt panāktas graujošas sekas uzņēmuma darbībai. Uz jautājuma zīmes būs 270 darbinieku darbs un iztika viņu ģimenēm. Lūdzam veikt rūpīgu izmeklēšanu!
Šoreiz mediji varētu būt sekojuši tikai notikumiem un paši iekrituši skandalozu paziņojumu lamatās. Un, ja nu tas ir pārpratums vai konkurentu provokācija? Ārvalstniekiem bija sakārtoti dokumenti, viņiem tāpat kā visiem darbiniekiem ir labi darba apstākļi, bet viņi ignorēja kārtības un higiēnas noteikumus, kas šajā nozarē ir īpaši svarīgi.
Vēlamies uzsvērt, ka darba apstākļi SIA Adugs Production ir ļoti labvēlīgi visiem darbiniekiem un mūsu darba pieredzes laikā nav tikuši novēroti likumu pārkāpumi. Tāpēc uzskatām, ka sūdzību sniedzēju paustais ir klaji nomelnojoša informācija, lai kaitētu uzņēmuma darbībai.
Diemžēl izskatās, ka likumdošanas caurumi dod iespēju iebraucējiem vai jebkuram citām nekrietnām personām nomelnot kompānijas darbību, un šāda situācija ir jānovērš! Lūgums pievērst pastiprinātu uzmanību notikumu virzībai, jo līdzīgi var tikt nomelnoti arī citi uzņēmumi, kuri nodarbina ārvalstniekus.
Iesakām arī pārbaudīt viņu pašu identitātes un rīcību, lai nākamam darba devējam netiktu nodarīts līdzīgs postījums. Turklāt, graujot labi strādājošu uzņēmumu, tiks arī mazināti mūsu Latvijas budžeta ienākumi.
Mūsu uzņēmumā strādā šobrīd aptuveni 270 darbinieku. Esam gandarīti, ka joprojām varam turpināt darbu un pabarot ģimenes, ņemot vērā vīrusa izplatību. Ceram, ka darbu varēsim turpināt!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.