Atklājas, kā zem pašvaldības "jumta" saimniekojušas "Ceļu pārvaldes" amatpersonas
PIETIEK13.06.2013.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Iepriekš nenosauktās līdz šā gada pavasarim Rīgas pašvaldībai piederēušā uzņēmuma Ceļu pārvalde amatpersonas, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vaino ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā un lielu zaudējumu nodarīšanā uzņēmumam, ir tā bijusī finanšu direktore Anita Gaile un administratīvā direktore Laima Karatājeva, - tā rāda Pietiek rīcībā nonācis KNAB dokuments. Kaitējuma nodarīšanā uzņēmumam tiek vainots arī bijušaisCeļu pārvaldes valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva (attēlā), un KNAB dokuments rāda arī to, kā uzņēmuma amatpersonas "saimniekojušas" zem pašvaldības "jumta", ar starpnieku palīdzību mākslīgi palielinot izmaksas.
2011. gada 11.oktobrī KNAB veica kratīšanu uzņēmumu, pēc kā tika sākts kriminālprocess un aizturētas vairākas personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar uzņēmuma noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Tad KNAB arī ziņoja, ka izmeklēšanā noskaidrots - ar vairāku personu starpniecību uzņēmumā nodots 10,5 tūkstošu latu kukulis, lai panāktu līguma noslēgšanu un pasūtījuma izpildi viena konkrēta apakšuzņēmēja interesēs.
Nu kļuvis zināms, ka KNAB krimināllietu ierosinājis par Ceļu pārvaldes amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām un prettiesisku labumu nodošanu uzņēmuma amatpersonām saistībā ar līgumu noslēgšanu un saistību izpildi atsevišķu uzņēmumu interesēs laika periodā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada 11.oktobrim.
Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB konstatējis, ka toreizējā Ceļu pārvaldes valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile, būdama pilnvarota slēgt uzņēmuma vārdā līgumus, 2010.gada 30.augustā noslēgusi līgumu par bituma iegādi Ceļu pārvaldes vajadzībām ar starpniekuzņēmumu Deutsche Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas Ceļu pārvaldei radīts kaitējums ne mazāk kā Ls 16 495 apmērā;
Tāpat KNAB konstatējis, ka toreizējā Ceļu pārvaldes administratīvā direktore Laima Karatājeva 2011.gada 9.maijā noslēgusi līgumu par bituma iegādi ar citu starpniekuzņēmumu - SIA Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, šajā gadījumā Ceļu pārvaldei radīts kaitējums vismaz Ls 36 337.
Konstatēts arī, ka Karatājeva tā paša 2011.gada 11.maijā un 19.maijā līgumu par dolomīta šķembu iegādi Ceļu pārvaldes vajadzībām noslēgusi ar starpniekuzņēmumu SIA Kliners, nevis tieši ar šķembu piegādātāju AB Dolomitas. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, Ceļu pārvaldei radīts kaitējums ne mazāk kā Ls 21 801.
Īpatni saimniekojis arī toreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva: viņš noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam par 1000 latiem mēnesī veikt SIA CP Uzturēšana un SIA CP Transports valdes locekļa amata pienākumus. Taču KNAB noskaidrojis, ka Lauvas privātbiznesa kompanjons Rutkis oficiāli noteiktos amata pienākumus nemaz nav pildījis, tādējādi no pašvaldības uzņēmuma nepamatoti saņemot 3000 latu.
Kā zināms, Rīgas pašvaldība šā gada aprīlī no tai piederošajiem 88,73% Ceļu pārvaldes akciju atbrīvojās, tos par 6,2 miljoniem latu pārdodot Adigjozalam Mamedovam piederošajai AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
