Atceļot transportlīdzekļa nodokli, pieaugums pie degvielas cenas būs tikai 0.02 eiro
Voldemārs Mellups28.02.2016.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Ja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirānsapgalvo, ka Igaunijā pie degvielas neko nepieliek, kurš Igaunijā uztur ceļus? Rūķīši? Igaunijā pirms tehniskās apskates nekas nav jāmaksā.
Otrais, kā Stirāna kungs pamatos savu apgalvojumu par 0.095 eur pie litra. Ir fakti? Statistikas pieradījumi? Nav nekā, kungs melo tiešajā radio ēterā. Pieckārtīgi un vēl vienu reizi par rūķīšiem. Publisks fuj.
Esmu Voldemārs Mellups, iniciatīvas „par transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšanu” (tautā saukta par ceļa nodokli) autors.
https://manabalss.lv/atcelt-pastavoso-cela-nodokla-iekasesanas-modeli-ieviest-pec-igaunijas-parauga
Vēlos pateikties visiem Latvijas sabiedrības pārstāvjiem, kuri uzticējās un balsoja zem šīs idejas. Centīšos Jūs visus nepievilt un panākt mūsu kopējo mērķi.
Šajā rakstā vēlos izkaidrot šīs iniciatīvas būtību un pierādīt ar statistikas faktiem, ka, atceļot esošo transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas modeli un ieviešot pēc Igaunijas modeļa, degviela jūtami nepieaugs cenā.
Latvijā transporta līdzekļi, uz ko attiecināms transporta ekspluatācijas nodoklis, tautā saukts par ceļa nodokli, pēc CSDD statistikas, gadā nobrauc 12 miljardus kilometrus (pielikums 1).
No tiem, pēc lvceli.lv statistikas, 7 miljardus tie veic ārpus Rīgas un lielākajām pilsētām (pielikums 1a), jo Latvijas Valsts ceļi skaita tikai uz autoceļiem - 190 stacionārās vietās, ne Rīgā ne citā lielā pilsētā skaitītāju nav.
Ceļiem, būvniecībai un uzkopšanai, pēc lvceli.lv statistikas, ik gadu novēl aptuveni 250 miljonus euro (pielikums2).
Nevajag būt lielam matemātiķim, lai saprastu, ka pie šiem diviem skaitļiem degvielas pieaugums, ja atceltu esošo transporta līdzekļa nodokli, būs vien 0.02 eur pie litra.
Esošais transporta līdzekļa nodoklis, tautā saukts par ceļa nodokli, pienes valsts budžetam tikai 85,5 miljonus eur 2015. gadā (pielikums 3). Slikts no abām pusēm. No vienas puses tas esot neefektīvs, no otras puses - nedraudzīgs autoīpašniekiem. Starpību sedz akcīzes nodoklis, kas arī paaugstina degvielas kopējo cenu, bet ne summu, kura nepieciešama pienācīgam ceļu remontam un uzkopšanai.
Nenācu gaismā ar paskaidrojumu un nesniedzu nevienu interviju tik ilgi tieši tāpēc, ka vācu faktus un statistiku par nozari. Piedodiet par to. Nekāda sabiedrības mānīšana nenotiek, esmu pieradis, ka, ja nav ko teikt, labāk klusēt nekā stāstīt pasakas, lai vēlāk izskatītos pēc muļķa. Kad biju gatavs publicēt skaidrojumu par nozari un iniciatīvas nākotni, vairs neviens Latvijas masu medijs negribēja publicēt. Nezinu, kādēļ.
Manis pārstāvētā niciatīva Saeimā tiks iesniegta tikai tad, kad tiks apmierināta pirmā - Par ceļiem bez bedrēm - https://manabalss.lv/cela-nodoklis/show, tas ir, pēc reālā Ceļu fonda atjaunošanas. Šobrīd tā manāmi iebuksējusi, un, šķiet, Saeimai esot plāns to norakt. Manis pārstāvētā kalpo kā garantija un iemesls runāt patiesību. Manu arī pastarpināti vēlas norakt.
Ja es tagad iesniegšu šo iniciatīvu, Saeima to noraks ar lielāko varbūtību, un mums visiem nāksies vākt no jauna. Pilnīgi iespējams, ka manabalss.lv man liegs atkārtot šo sabiedrības veikumu. Es, protams, varu izveidot manabalss.lv analogu, tas ir reāli, bet tas prasa laiku. Daudzi var vilties un vairs neparakstīt no jauna.
Pašreiz es saņemu draudus no manabalss.lv lapas pārstāvju un dažu, iespējams, viņiem pazīstamu žurnālistu puses, ka viņi man atņems iniciatīvu ar gandrīz 20 000 Latvijas sabiedrības pārstāvju uzticētām balsīm, norīkos iesniedzēju – ielikteni un iesniegs iniciatīvu Saeimā norakšanai. Es vēlos lai sabiedrība to apzinās.
Bez Ceļu fonda atjaunošanas īstenot pāreju no transporta līdzekļa nodokļa uz pielikšanu pie degvielas litra ir muļķīgi. Nauda atkal pazūdīs nekurienē. Tāpēc mums ir laiks, vismaz līdz Saeima apmierinās pirmo iniciatīvu par Ceļu fonda atjaunošanu. Līdz tam brīdim es varu piedāvāt iespēju deklarēties Igaunijā un saņemt Igaunijas numuru, ar iespēju legāli, paliekot piederīgam Latvijai, 5 gadus braukt pa pasauli. Lai arī 92 dienas gadā.
Šī raksta kopija ar attēliem apskatāma Voldemāra Mellupa vietnē - voldemarsmellups.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
