ASV paceļ dubultās morāles standartus vēl augstāk - ES netiek līdzi
Baiba Zīle31.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nepilnus trīs gadus starptautisko sabiedrību satrauc ievērojamais Vācijas-Krievijas kopprojekts „Nord Stream
Jau iepriekš tika ziņots, ka Krievijas gāzes koncerns „Gazprom” un tā Rietumu partneri ar lielu motivāciju cenšas iedēstīt eiropiešu prātos idejas par iespējām un priekšrocībām, kādas dos vērienīgais projekts. Tostarp „ekskluzīvu” sadarbību ar „Gazprom”, kas būtībā ir Kremļa lolojums un, kā zināms, arī lielākā KF ogļūdeņražu kompānija ar senu korupcijas un politiskās ietekmes vēsturi Eiropā. Turklāt no publiski pieejamās informācijas izriet, ka lielākais finansiālais ieguvējs būs Kremlis. Protams, Vācija iegūs lētāku gāzi, un arī citas ES valstis gūs labumu – tikai šobrīd nav īsti skaidrs kāds tieši būs citu valstu ieguvums.
2020.gada septembrī publicētais pētījums par „Nord Stream 2” ietekmi uz Eiropas gāzes tirgus pozīcijām apliecina, ka Ziemeļaustrumeiropa, proti, Polija, Ukraina, Čehija un Slovākija visticamāk zaudēs savas priekšrocības kā tranzīta valstis. Centrālā un Austrumeiropa baidās, ka „Nord Stream
Tīkla plūsmas rāda, ka, pat ja „Nord Stream
Neticami, ka tik nozīmīga projekta apstiprināšanā netika izskatīti dažādi varianti un izsvērts katrs negatīvais ietekmes aspekts, tostarp milzīgā Kremļa ietekme uz tik nozīmīgu resursu plūsmu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jau esošais cauruļvads "Nord Stream 1" pašreiz netiek noslogots par visiem 100%, - tad kādēļ ir nepieciešams izbūvēt citu? Arī dažādi pētījumi liecina, ka tuvākajā desmitgadē nav sagaidāms būtisks dabasgāzes patēriņa kāpums Eiropā, vēl jo vairāk tiek prognozēts kritums.
Vai šīs nebija lietas, par kurām būtu bijis jādomā laikus, pirms projekta apstiprinājuma! Acīmredzot ne, jo „Gazprom” koruptīvā roka iestiepjas dziļi ES gaiteņos. Kā gan citādāk izskaidrot lēmuma pieņemšanas vieglo gaitu. Lai gan lēmumu pieņemšana ES jau sen ir apšaubāma, cilvēki, kas dzīvē nav redzējuši govi, pieņem lēmumus par lopkopību, un tādas pašas „betona žurkas” lemj par lauksaimniecību, izvirzot nesasniedzamas prasības – iespējams jau, ka šis ir tas pats variants, taču maz ticams.
Projekta apjomīgums un iesaistīto valstu ietekmes atsevišķās sfērās vien jau norāda uz pastāvošajiem dubultstandartiem gan ES, gan Ziemeļu valstīs, gan pašā KF.
Taču sacensībās par divkosīgāko reģionu savu dalību nu ir pieteikusi arī ASV.
Vēl 2020.gada decembrī ASV plānoja izvirzīt jaunas sankcijas pret KF un „Nord Stream 2 ” projektu un mudināja Eiropas sabiedrotos un privātus uzņēmumus pārtraukt darbu, kas varētu palīdzēt būvēt „Nord Stream
Šī gada maijā izskanēja vairāk nekā šokējošs paziņojums, ASV atcels sankcijas pret gāzes cauruļvada „Nord Stream 2” operatoru, protams, saglabājot sankcijas pret dažiem uzņēmumiem un kuģiem no Krievijas, kas ir iesaistīti būvniecības procesos. Šādas tik ļoti spējas sankciju virziena izmaiņas liek uzdot daudz jaunu jautājumu uz kuriem atbildes šobrīd nav.
Pats Baidens savu lēmumu skaidro ar nevēlēšanos bojāt attiecības ar ES. Viņš uzsvēris, ka nav tā, ka viņš var vai nevar kaut ko atļaut darīt Vācijai, taču šajā situācijā ieviest sankcijas tagad nebūtu lietderīgi, jo tas traucētu ES un ASV attiecībām.
Šādi secinājumi gan šķiet visai neloģiski, ņemot vērā, ka līdz šim ASV aktīvi uzturēja sankcijas pret projektu un tajā iesaistītajiem uzņēmumiem, ko vairums ES valstu atbalstīja. Turklāt Vācija ir tikai viena no 27. ES dalībvalstīm. Daudzas ES valstis joprojām neatbalsta projekta attīstību un cer uz „brīnumu”, saasinot starpvalstu attiecības savienībā. Līdz ar to dabīgi rodas jautājums, kāda Baidenam saistība ar Vāciju un kāpēc viņš negrib „draudzēties” ar citām ES dalībvalstīm? Ko ASV Džo Baidena vadībā iegūs no projekta, vai arī tam ir dziļakas saknes?
Apgalvojumi par ES un ASV draudzīgajām attiecībām cieš kritiku jau pašos pamatos, jo ir daudzas citas lietas, kuras būtu lietderīgāk risināt, lai uzturētu attiecību stabilumu, turklāt nevis tikai ar vienu valsti, bet savienību kopumā. Lai gan ES galvas slīkst dubultspēlēs, Džo Baidens šobrīd tās pārspēj visās kategorijās.
Avoti:
https://www.nord-stream2.com/construction/overview/
Pētījums:
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0301421520304201
Ziņas:
https://www.reuters.com/article/us-usa-russia-nord-stream-exclusive-idUSKBN28X2B6
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.