Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti
Edgars Abrams, Mg.sc.administr19.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Pirmkārt, jāmin Pirmais pasaules karš, kad Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2,6 miljoniem uz 1,6 miljoniem. Otrkārt, Otrais pasaules karš – iespējams, traģiskākais zaudējums bija starpkaru Latvijas uzplaukušās nācijas zieda "izravēšana" un tās aizstāšana ar Kirhenšteinveidīgiem un dažādiem salašņām no PSRS pažobelēm. Treškārt, atjaunotās Latvijas privatizācija un premjera V. Dombrovska reformas kā odziņa uz tortes – pēc aptuvenām aplēsēm aptuveni 300 000 jaunākās un vidējās paaudzes cilvēku pameta valsti labākas dzīves meklējumos.
Kā teikts tautas ticējumā: "Trīs lietas – labas lietas, ceturtā no sirds."
Un tā ceturtā, kas pašreiz tiek plānota esošās premjeres darbībā, liek aizdomāties, vai Latvijas Republika tuvojas finiša līnijai kā brīvo pilsoņu valsts. Valdība ir uzstādījusi mērķi "optimizēt" publisko sektoru, atbrīvojot 25% darbinieku. Pamats bažām ir pamatots – ja tā turpināsies, vilki klaiņos ne tikai Balvos un citās mazpilsētās, bet arī valstspilsētu ielās.
Jūs, protams, jautāsiet, kāds sakars šeit ar Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienību? Diemžēl nākas secināt, ka atjaunotās Latvijas Republikas iedzīvotāju masveida aizplūšana, meklējot labākus darba apstākļus un taisnīgāku atalgojumu, ir tiešs jūsu organizācijas mazspējas rezultāts. Un, raugoties uz valdības izvēli uzticēt publiskā sektora reformu sagatavošanu darba devēju organizācijai ar A. Rostovski priekšgalā un R. Kronbergu kā paklausīgu izpildītāju, secinājums ir viens – Latvijas arodbiedrības valdībai nekad nav bijušas nopietns sarunu partneris. Un darba ņēmējiem tās sen vairs nav cienījams aizstāvis. Drīzāk kabatas organizācija, kas par nelielām, bet regulārām piešpricēm no politiskās elites ir piemirsusi savus pamatuzdevumus.
Lai atsvaidzinātu atmiņu, lūk, kādi ir mūsdienu arodbiedrību uzdevumi:
Darba apstākļu uzlabošana – panākt drošākus un veselībai draudzīgākus darba apstākļus.
Algas un sociālo garantiju aizsardzība – ietekmēt atalgojuma politiku, pensiju sistēmu un citus sociālos labumus.
Kolektīvās sarunas – pārstāvēt darbiniekus pārrunās ar darba devējiem par darba līgumiem un citiem nosacījumiem.
Tiesību aizsardzība – palīdzēt darbiniekiem juridiskos jautājumos, ja tiek pārkāptas viņu tiesības.
Izglītība un apmācības – sniegt informāciju un apmācības par darba tiesībām un citām ar darbu saistītām tēmām.
Streiki un protesti – organizēt protesta akcijas, ja darba devēji ignorē strādnieku prasības.
Ņemot vērā iepriekš minēto, arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti. Taču tam nepieciešams viens būtisks nosacījums – tām pašām vispirms ir jāatdzīvina un jānovirzās atpakaļ uz pareizā ceļa. Latvijas arodbiedrībām ir nekavējoties jāpanāk līdzvērtīgs statuss pie valdības sarunu galda ar darba devēju organizācijām, nepieļaujot 25% publiskā sektora mehānisku darbinieku atlaišanu.
Ja tas viss nav iespējams un no arodbiedrībām atkal dzirdēsim tikai atrunas un atsauces uz kaut kādiem mītiskiem sasniegumiem, tad atliek secināt: Latvijas arodbiedrības ir kļuvušas vājas un neefektīvas – tās ir kā kuģis bez stūres, kas grimst bezmērķīgi un klusu.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
