Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārlietu ministrija pieprasījusi Latvijas Institūtam nedēļas laikā sniegt paskaidrojumus saistībā ar tā publiskoto kāda ārvalstnieka vēstuli, kurā akcentētas Latvijā it kā valdošās rasistiskās noskaņas. Tikmēr, kā Pietiek noskaidroja Latvijas Institūtā, kura pamatuzdevums ir rūpēties par Latvijas tēlu, runa pat nav par pilnvērtīgu, situāciju detalizēti aprakstošu vēstījumu, bet gan deviņas rindiņas garu elektroniskā pasta vēstuli, ko Latvijas Institūts uzskatījis par nepieciešamu publiskot.

Šo vēstuli Latvijas Institūts bija nodevis ziņu aģentūrai LETA, kura pirmdien par to informēja šādi: "Latvijas Institūts saņēmis vēstuli no kāda ASV pilsoņa, kurš norāda - kaut arī ir dzīvojis ASV, Āfrikā un Eiropā, tik daudz rasisma un aizspriedumu kā Latvijā viņš neesot pieredzējis nekur citur.

Vēstulē minēts, ka, ņemot vērā lielo diplomātu skaitu, Rīgas iedzīvotāji varētu būt pieraduši saskarties ar dažādiem cilvēkiem, taču nereti gan latvieši, gan krievi, pat neesot alkohola reibumā, uzvedoties tā, "it kā redzētu no zooloģiskā dārza izbēgušu dzīvnieku".

Kā uzskata vēstules autors, lai arī Latvijas Institūts uz ārpusi rada Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un ārlietu resora darbinieki ir atvērti "citādiem cilvēkiem", taču Latvija kopumā tāda neesot, un viņš būšot patīkami pārsteigts, kad tā tāda kļūs, piebilstot, ka, iespējams, svarīga ir sabiedrības izglītošana.

"Es domāju, tam ir liela saistība ar izglītību par citām tautām un to atklāšanu. Bailēm zaudēt latviešu kultūras "tīrību" arī var būt sava loma, un cilvēki, kuri nav latvieši (etniskie), bieži var šķist kā tādi, kas var apdraudēt lepno un mazo nāciju," teikts vēstulē."

Saskaņā ar nolikumu Latvijas Institūts piedalās Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinē tās īstenošanu, rada valsts pārvaldes, pašvaldību, privāto struktūru un privātpersonu (ekspertu), kā arī nevalstisko organizāciju partnerības kontakttīklu Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, kā arī organizē Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus ārvalstīs un Latvijā.

Tā uzdevumi ir - sagatavot un izplatīt informāciju par Latviju kopumā, kā arī par atsevišķām ar Latvijas valsti, zemi un tautu saistītām jomām, tajā skaitā sagatavot un izplatīt informatīvos materiālus par Latviju, veidot un uzturēt Latvijas oficiālo portālu ārvalstu auditorijām, sniegt informāciju un konsultācijas par institūta kompetencē esošajiem jautājumiem, atbilstoši kompetencei īstenot nacionālus un starptautiskus projektus un sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām.

Latvijas tēlam viennozīmīgi negatīvas informācijas izplatīšana gan neatbilst ne kādam no šiem uzdevumiem, ne arī tā galvenajam mērķim - "Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšanai, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti".

Turklāt, kā Pietiek noskaidroja Latvijas Institūtā, runa ir nevis par kādu detalizētu, argumentētu vēstījumu, ko iestāde saņēmusi un nolēmusi publisko tajā minēto faktu kopsavilkumu, bet gan deviņas rindiņas gara angļu valodā rakstīta elektroniskā pasta vēstule, ko autors lūdzis nodot iestādes direktorei Karinai Pētersonei (attēlā).

Pietiek šodien publisko gan Latvijas Institūta skaidrojumus par šo gadījumu, gan arī pašas vēstules tekstu. Uz jautājumiem, kādu tieši iemeslu dēļ Latvijas Institūts uzskatīja par nepieciešamu publiskot savu versiju par šo vēstuli un kā šīs vēstules versijas publiskošana saskan ar normatīvajos aktos noteiktajiem Latvijas Institūta pienākumiem un funkcijām, iestādes pilns skaidrojums bija šāds:

"Uzreiz jāakcentē, ka Latvijas Institūts nepubliskoja „savu versiju” par šo vēstuli, bet gan tās tekstu (iepriekš vienojoties ar autoru) nodeva ziņu aģentūrai LETA.

Saistībā ar jau attiecīgi tālāk plašsaziņas līdzekļos izplatīto ziņu par ASV pilsoņa sūtīto vēstuli Latvijas Institūtam, vēlamies norādīt, ka Latvijas Institūts izlēma publicēt šo vēstuli (saņemot autora piekrišanu), lai aizsāktu diskusiju sabiedrībā par iespējamiem latentā rasisma draudiem Latvijas starptautiskajam tēlam. Tā kā Ministru kabineta pērn februārī apstiprinātajā Latvijas institūta nolikumā ir teikts, ka tā funkcija ir „piedalīties Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinēt tās īstenošanu”, uzskatījām, ka būtu vērtīgi rosināt iedzīvotāju aizdomāšanos par to, kā sabiedrības attieksme pret ārzemniekiem ietekmē mūsu valsts uztveri ārpus tās robežām. Tas ir mūsu kā valsts pārvaldes un Latvijas tēla koordinējošās iestādes morālais pienākums runāt arī par neērtām lietām, kas var tai kaitēt. Protams, daudzi teiks, ka ir citas lietas, kas tēlu ietekmē vairāk, taču ekonomisko situāciju/nepilsoņu tiesības/atceres datumus u.tml. Latvijas Institūts nevar ietekmēt, tomēr rosināt sarunu par sabiedrības attieksmi, piemēram, pret cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi, varam.

Vēl jo vairāk šo tēmu aktualizēja nesenā diskusija ziņu portālos par Latviju kā tūristiem nedraudzīgu valsti. Turklāt diemžēl, iepazīstoties ar rezonansi, kas radusies šai publikācijai ziņu portālos, jāatzīst, ka ziņas komentāru saturs liecina, ka satraukumam par naidpilnām saziņas un izteiksmes formām, kaut arī anonīmām, ir pamats.

Publikācijas mērķis nekādā gadījumā nebija nomelnot Latviju, bet gluži otrādi – stiprināt Latvijas kā demokrātiskas valsts vērtības, neklusējot par iespējamām problēmām sabiedrībā, kas var to sašķelt. Tas netieši noteikts arī Latvijas Institūta nolikumā, kur teikts, ka tas „sagatavo un izplata informāciju par Latviju kopumā, kā arī par atsevišķām ar Latvijas valsti, zemi un tautu saistītām jomām” un tā tiesības ir „publicēt informatīvos materiālus un sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļos par institūta kompetencē esošajiem jautājumiem”.

Atbilstoši Latvijas Institūta Konsultatīvajā padomē notikušajai diskusijai par to, kā Latvijas Institūts varētu veicināt iekšējo diskusiju norisi Latvijas sabiedrībā un celt Latvijas iedzīvotāju pašapziņu, Latvijas Institūts ir rīkojis publiskas diskusijas un vairāk vai mazāk regulāri izsūtījis preses relīzes par norisēm un parādībām Latvijas sabiedrībā, kuras vai nu liecina, ka Latvijas cilvēkiem būtu pamats lepoties ar savu sasniegto, vai arī tieši pretēji, būtu jāpārdomā atsevišķi rīcības aspekti, kuri rada valsts tēlam nelabvēlīgu skanējumu. Šajās diskusijās un relīzēs Latvijas Institūts ir aicinājis sabiedrību iesaistīties diskusijā un pārdomāt, kā lietas varētu vērst uz labu.

Tādas diskusijas un relīzes ir bijušas gan par Latvijai jūtīgu norišu atspoguļojumu vietnē Wikipedia, t.sk. par 16. marta notikumiem, par to, kādu atspoguļojumu vietnes latviešu un krievu valodas versijā attiecīgi gūst Latvijas kultūras personības (teksts par O.Kroderu krieviski ir vairākkārt apjomīgāks par tā latviešu versiju), diskusijas un preses konference par valodas referendumu, par sabiedrības integrācijas veiksmēm vai neveiksmēm šī referenduma sakarā, par nepieciešamību Latvijas Institūtam attīstīt vēstījumu kanālu krieviski, par to, kas būtu jāmaina, lai Latvija kļūtu tūristiem draudzīgāka valsts u.t.t."

Savukārt uz jautājumu, kāpēc Latvijas Institūts nepublisko citas tā saņemtās vēstules, iestādes skaidrojums bija: "Neraugoties uz interneta komentāru minējumiem, minētā vēstule nav „pasūtījuma raksts”, „Vašingtonas pirksts” vai kāda cita pārdabiska parādība. Šo vēstuli saņēmām kā atbildi publikācijai, kurā Latvijas Institūts runāja par Latviju kā vislabākajām demokrātijas tradīcijām atbilstošu un atbalstošu valsti. Konkrēto vēstuli publicējām, jo šī bija pirmā reize, kad mūs kāds uzrunāja šādā, rasisma jautājumā.

Kopumā Latvijas Institūts, kā Jūs pareizi pieņemat, saņem daudz dažāda satura vēstuļu, pārsvarā par minoritāšu jautājumiem, par nabadzību, nepilsoņiem, 16.martu, vēstures jautājumiem kopumā u.tml. Uz tām gatavojam korektas, uz faktiem balstītas un valsts politiku skaidrojošas atbildes. Tiesa, sabiedrībai šo vēstuļu publicēšana nekādu pienesumu neradītu, tāpēc to nedarām, jo lieka piesātināšana ar jau zināmu informāciju arī nav nepieciešama, turklāt ne vienmēr būtu iespējama saskaņošana par to publicēšanu ar to autoriem."

Pilns vēstules teksts angliski ir šāds:

"In regards to your well written piece "February of reflection or How Latvia became the best democracy in the World". I must say that as an American Citizen (with dark skin and black hair [my Father was a third generation Mexican-American]) living in Latvia I've experienced more racism and prejudice than I have in any other country I've been to or lived in. I've lived throughout Africa and Europe growing up. I have never had to deal with such behavior before (except for 2 instances while in America), as I have had in Latvia. You'd think that in Riga (where there are some diplomats) Latvians and ethnic Russians have seen people that aren't fully Anglo, but some often (even without alcohol) act as if they've seen an animal escape a zoo.

So, you and some of your colleagues may be "open to other people...", but Latvia isn't and I'll be surprised when it is."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...