Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!
Ārlietu ministrija25.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Ārlietu ministre Baiba Braže par pirmo gadu ārlietu ministres amatā Ministru prezidentes Evikas Siliņas komandā:
“Viena no privilēģijām šajā amatā ir iespēja tikties ar Latvijas cilvēkiem – jauniešiem, uzņēmējiem, zinātniekiem, bruņotajiem spēkiem, diasporas pārstāvjiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mums ir ļoti daudz talantīgu un uzņēmīgu cilvēku.
Joprojām emocionāla un iespaidīga ir mana pirmā divpusējā darba vizīte Ukrainā, kā arī Odesas apmeklējums kopā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem, kad tikāmies ar ievainotajiem karavīriem, kā arī satikām uzņēmējus, kuri eksportē graudus, un Ukrainas Kara flotes komandieri. Visu manu darba tikšanos fokusā ir bijis un būs atbalsts Ukrainai – situācija Ukrainā ietekmēs drošību visā Eiropā un transatlantiskajā telpā. Nevar sēdēt un gaidīt, ka dažādas pasaules valstis izpratīs Krievijas izvērstā kara dabu. Ikdienā esmu ciešā koordinācijā ar Ukrainas ārlietu ministru un izmantoju visas starptautiskās platformas – ES, NATO, ANO, EDSO, lai virzītu iniciatīvas Ukrainas atbalstam un Krievijas ierobežošanai. Esmu pateicīga Latvijas sabiedrībai un valsts institūcijām par neatlaidīgo darbu, lai palīdzētu Ukrainas tautai. Pērn maijā noskrēju dzīvē pirmo pusmaratonu, ko veltīju Ukrainas atbalstam – paldies par līdz šim saziedotajiem 154 748 EUR droniem Ukrainas bruņotajiem spēkiem!
Kopā ar Baltijas kolēģiem īstenotas svarīgas un veiksmīgas vizītes uz ASV, stiprinot attiecības ar mūsu stratēģisko sabiedroto. Mūsu uzdevums ir īstenot Latvijas intereses un padziļināt sadarbību ar ASV drošībā, enerģētikā un jaunajās tehnoloģijās. Turpināsim būt starp NATO līderiem attiecībā uz ieguldījumiem drošībā un aizsardzībā, un strādāsim, lai paplašinātu NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā, turpinot ciešo sadarbību ar Kanādu, kura pašlaik vada NATO starptautisko kontingentu Latvijā. Gandarījums, ka ir izdevies padziļināt sadarbību ar partneriem arī citos pasaules reģionos, īpaši Indijas un Klusā okeāna valstīm.
Esmu pateicīga Ārlietu dienesta kolēģiem par intensīvo darbu, lai turpinātu stiprināt sankcijas pret Krieviju. Sankcijas strādā – mēs redzam, ka Krievijas kara ekonomika kļūst arvien vājāka, un kādas pūles velta oligarhi lai tiktu no tām ārā, redzam informācijas un lobija kampaņas dažādās ES valstīs. Sankcijas palīdz vājināt Krievijas kara ekonomiku.
Liels paldies mūsu Konsulārā departamenta profesionāļiem, kuri 24/7 režīmā strādā, lai palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem dažādās ārkārtas situācijās visā pasaulē. Man personīgi viens no emocionālākajiem brīžiem bija nepilngadīgās Monikas atgriešana Latvijā. Tas izdevās, Ārlietu ministrijas komandai strādājot ciešā sazobē ar citām Latvijas institūcijām. Paldies!”
Ministre iedrošina ikvienu rūpēties par savu noturību, kritisko domāšanu un attīstīt arvien jaunas prasmes:
“Liels gandarījums ir par to, ka iestājos Zemessardzē, ko jau sen vēlējos darīt. Maijā devu svinīgo zvērestu un novembrī pabeidzu pamatapmācības. Tā ir unikāla pieredze, jaunas zināšanas, paļaušanās sajūta un komandas gars – un iespēja satikt brīnišķīgus un mērķtiecīgus cilvēkus, visdažādāko jomu profesionāļus. Viegli nebija, bet bija tā vērts.”
DROŠĪBA
Atbalsts Ukrainai. Starptautiski skaidrojam Krievijas agresijas imperiālistisko, koloniālo dabu, tās sekas un drošības riskus globālā mērogā. EDSO ārlietu ministru sanāksme Maltā ministre demonstratīvi izgāja no zāles, kad vārdu ņēma agresorvalsts pārstāvis. 24. februārī, apritot trešajam kara gadam, ministre Ņujorkā NB8 vārdā uzrunāja ANO Ģenerālo Asambleju un ANO Drošības padomi. Latvija turpinās iestāties par Krievijas valsts un Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu novirzīšanu Ukrainas rekonstrukcijai.
Krievijas ierobežošana. ES 14., 15. un 16. sankciju pakotnēs iekļauti Latvijas priekšlikumi – mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums uz Krieviju, Krievijas izcelsmes sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas ierobežojumi ES ostās, ierobežojoši pasākumi pret Krievijas “ēnu floti”. ES līmenī ministre regulāri izceļ Latvijas pieredzi sankciju izpildē un uzsver nepieciešamību dalīt slogu, jo tieši Latvijas atbildīgie dienesti veic nozīmīgu darbu sankciju kontrolē uz ES un NATO austrumu robežas, lai gan 80 % no kravām, kas šķērso Krievijas un Baltkrievijas robežu, ir no citām ES valstīm. Pastāvīgi notiek darbs, lai izolētu Krieviju un Baltkrieviju vairākās starptautiskajās organizācijās. Pērn Latvija panāca nozīmīgu uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietā Djeri un citi pret Latviju, kas saistīta ar 2018.gada izglītības reformas posmu.
Transatlantiskā sadarbība. Pēc jaunās ASV administrācijas apstiprināšanas Baiba Braže bija viena no pirmajām ārlietu ministrēm, ar kuru sazvanījās ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Ministre apmeklējusi ASV četrās darba vizītēs pēdējo trīs mēnešu laikā, un, tiekoties ar abu partiju kongresmeņiem, senatoriem un jaunās administrācijas pārstāvjiem, uzsvērusi Latvijas paveikto aizsardzības, drošības un enerģētiskās neatkarības jomā. Ar ASV ir identificēta virkne sadarbības projektu – enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, aizsardzības, drošības un jauno tehnoloģiju jomās.
Droša Latvija. B.Braže Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi virkni personu. Lēmumi pieņemti sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem. Novērtējam Latvijas sabiedrības un mediju aktīvo iesaisti, paužot kritisku nostāju pret prokremliskiem māksliniekiem. Publisku pasākumu organizatorus atkārtoti aicinām rūpīgi pārliecināties par aicināmo viesu reputāciju un rīcību.
Latvijas balss pasaulē. Latvijas viedoklis ministres personā plaši izskanējis pasaules mēroga konferencēs, forumos, domnīcās un starptautiskajos medijos. Ministres darba vizīšu skaits gada laikā ir tuvu 80, tostarp Latvijā notikušās nozīmīgas ienākošās vizītes – no Kanādas, Francijas, Somijas, Grieķijas, Dānijas, Zviedrijas, ANO Ģenerālās Asamblejas prezidenta vizīte u.c.
Latvijas kandidatūra ANO Drošības padomē. Starptautiskajās organizācijās viena no Latvijas prioritātēm ir atbalsts Ukrainai un Krievijas izolēšana. Tas ir arī viens no Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē (2026–2027) mērķiem. ANO DP vēlēšanas notiks šogad 3. jūnijā.
EKONOMIKA. Pērn ārlietu dienests, tostarp vēstniecību un goda konsulu tīkls, aktīvi atbalstīja Latvijas eksportējošos uzņēmējus, risinot problēmsituācijas un veidojot biznesa kontaktus. Piemēram, Ārlietu ministrijas atbalstu uzņēmums “Origin Robotics” ieguva 4,5 milj.eiro no Eiropas Aizsardzības fonda inovatīva bezpilota lidaparāta izstrādei. Ministre regulāri tiekas ar pašmāju uzņēmumiem, to kopienām un organizācijām – StartUp House Riga, Red Jackets, LTRK, LDDK, LIAK u.c., lai pārrunātu ārlietu dienesta atbalsta iespējas un mudinātu uzņēmējus piedalīties starptautisku institūciju un aģentūru iepirkumos.
Latviju apmeklējušas augsta līmeņa amatpersonu un uzņēmēju delegācijas, tostarp no ASV un Turcijas, lai iepazītu Latvijas tautsaimniecības potenciālu, uzņēmumus un investīciju projektus. Valsts institūciju, tostarp ĀM, EM, LIAA un citu organizāciju ieguldītais darbs pērn rezultējās vairāku lielo investīciju projektu piesaistē un īstenošanā. Pieauguši eksporta apjomi ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz attālākiem tirgiem – ASV, Indiju, Japānu, Ēģipti, Korejas Republiku, Austrāliju un Kanādu.
CILVĒKI. Konsulārais dienests sniedza atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem visdažādākajās krīzes situācijās, tostarp organizējot 141 jaunieša un sešu pieaugušo repatriāciju no Spānijas un Francijas. Krievijas agresīvās ārpolitikas rezultātā iezīmējies jauns konsulārā darba virziens – Latvijas pilsoņu (arī esošo un bijušo amatpersonu) aizsardzība pret Krievijas izsniegtajiem prettiesiskajiem un politiski motivētajiem starptautiskajiem aresta orderiem.
Vairāk nekā piektā daļa Latvijas pilsoņu uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ārpus valsts robežām, tādēļ nozīmīgs darbības virziens ir bijis un būs sadarbība un atbalsts Latvijas diasporai, lai uzturētu latviešu valodu un kultūru ārvalstīs, vēl mērķtiecīgāk izmantotu mūsu tautiešu ārvalstīs atvērtību un talantus un veicinātu diasporas politisko, ekonomisko un pilsonisko līdzdalību. Ministre vienmēr izmanto iespējas tikties ar Latvijas iedzīvotājiem gan ārvalstīs, gan reģionālajās vizītēs (Rēzeknē, Tukumā, Ādažos).
BIROKRĀTIJAS MAZINĀŠANA
Grozīts Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, lai (1) Latvijas uzņēmumiem, tostarp šaujamieroču piederumu (tēmēkļi, klusinātāji) tirgotājiem, būtu vienādi nosacījumi ar ārvalstu uzņēmumiem militāro preču pārvadāšanai, (2) Latvijas augstskolas var piedalīties NATO inovāciju projektos, kuros izstrādā militārās preces un (3) Latvijas divējāda lietojuma preču (var izmantot gan militāriem, gan civiliem mērķiem) ražotājiem atvieglotu preču ievešanu.
Lai samazinātu izmaksas un taupītu laiku, Latvijas valstspiederīgos ārzemēs aicinās aktīvāk izmantot e-pakalpojumus (izziņas, dzīves vietas deklarēšana, bērnu reģistrācija, dokumentu un izziņu saņemšana, pilsonības jautājumi, notāra pakalpojumi u.c.). Tas nodrošinās efektīvāku valsts un vēstniecību resursu izmantošanu. Pašlaik šos pakalpojumus nodrošina arī Latvijas vēstniecības.
Lai ātrāk saņemtu uzturēšanās atļaujas (svarīgi augsti kvalificētu ārvalstu darbinieku piesaistē u.c.) un efektīvāk izmantotu valsts resursus, turpmāk pieteikumus varēs iesniegt tieši PMLP – bez Latvijas vēstniecību starpniecības, kā tas bija līdz šim.
Lai vienkāršotu procesu un novērstu kļūdainus maksājumus par konsulārajiem pakalpojumiem, ieviesta “pay by link” norēķinu sistēma.
Lai iepirkumi notiku ātrāk, vienkāršāk un būtu saprotamāki, Ārlietu ministrija rosina palielināt “mazo iepirkumu” sliekšņus un vienkāršot normatīvo regulējumu, jo pašlaik prasības Latvijā ir daudz stingrākas nekā ES līmenī. Tāpat nepieciešams ieviest vienotas vadlīnijas un terminus, kā arī novērst datu dublēšanās starp divām sistēmām.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
