Arī mēs gribam nodokļu maksātāju naudu!
Latvijas Preses izdevēju asociācijas vēstule09.12.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Priekšlikumi sagatavoti, neņemot vērā nozares skaidro un vairākkārt pausto aicinājumu nodrošināt pakāpenisku pāreju uz jauno modeli, kā arī faktiski ignorējot lielāko nacionālo mediju organizāciju viedokli, kas vairākkārt pausts Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdēs un citos darba formātos.
Esošais Mediju atbalsta fonda modelis ir izveidots plašu konsultāciju un kompromisu rezultātā, gadu no gada veicot labojumus atbalsta programmu nolikumos, lai nodrošinātu līdzsvarotu atbalstu sabiedriski nozīmīga satura radīšanai visdažādākajos medijos.
Šeit ņemtas vērā dažādu mediju kanālu specifiskās izmaksas dažādās pozīcijās un daļēji ņemta vērā institucionāla atbalsta nepieciešamība nacionālajiem medijiem. Kultūras ministrijas priekšlikumi fundamentāli mainītu gadu gaitā izveidoto atbalsta sistēmu.
Uzskatām, ka piedāvātās izmaiņas ir nepamatotas, var izraisīt nestabilitāti mediju atbalsta sistēmā un radīt negatīvu efektu mediju daudzveidībai.
Vienlaikus esam atvērti izmaiņām, jo saprotam, ka mediju vide strauji transformējas un kādreiz tikai drukātā formātā iznākušie masu saziņas līdzekļi ir kļuvuši multimediāli, ar interneta mediju sadaļām un audiovizuāliem kanāliem. Uzsveram, ka jebkurām izmaiņām ir jābūt izpētē balstītām.
Eksperimenti ar mediju atbalsta formām šobrīd nav pieļaujami. Tādēļ esam izteikuši priekšlikumu pakāpeniskai un prognozējamai pārejai uz citādu atbalsta modeli un esam to prezentējuši gan Kultūras ministrijai, gan SIF (Sabiedrības Integrācijas fonds) pārstāvjiem sarunu laikā.
Esam ieteikuši nākamgad lielāko daļu finansējuma atstāt konkursēt pēc “iepriekšējās” sistēmas, proporcionāli samazinot katrai mediju grupai paredzēto finansējumu, bet pārējo kā pilotprojektu konkursēt pēc Kultūras ministrijas piedāvātā varianta un tikai pēc tam, izvērtējot rezultātus, virzīties uz jauno vai citu variantu, tā saglabājot prognozējamību.
Nedrīkst pieļaut situāciju, kurā nonācām digitalizācijas atbalsta finansējuma konkursa laikā, kad Kultūras ministrija neieklausījās nozares iebildumos pret kārtējiem eksperimentiem un rezultātā valdībai nācās meklēt finansiālus risinājumus situācijas noregulēšanai. Mēs iestājamies par prognozējamu atbalsta sistēmu kvalitatīva mediju satura veidošanai.
Mediju uzņēmumiem ir nepieciešama stabilitāte, un tie sagaida, ka var paļauties uz izsvērtu politikas veidotāju rīcību. Sasteigtas un nepamatotas izmaiņas var atstāt negatīvu efektu uz sabiedriski nozīmīga satura pieejamību sabiedrībai un mediju daudzveidību.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
