Iesaki rakstu: 
Dieva mīļotie, esiet sirsnīgi sveicināti skaistajos Kristus dzimšanas svētkos. Toreiz Betlēmē piepildījās sens Jesajas pravietojums par Miera princi, kura vara pletīsies un miers nebeigsies. (Jes. 9:5–6) Karš Ukrainā, asās viedokļu sadursmes mūsu pašu zemē, pieaugošā steiga un virspusējība. Šādā pasaulē vēsts par Miera princi var skanēt kā romantisks sapnis.
Tomēr arī šodien šī vēsts aizvien ir spēkā. Kristus dzimšanas un arī augšāmcelšanās svētki nav realitātes izņēmums vai paralēla pasaule. Šie svētki ir ceļa karte, spēks un gudrība pa to iet pretim citādai, atjaunotai dzīves un realitātes pieredzei.
Bērns mūsu problēmu priekšā neizklausās pēc daudzsološa risinājuma. Taču tieši tā Dievs sevi izvēlas atklāt, lai mēs pārāk daudz cerību neliktu uz šajā pasaulē ierastiem risinājumiem, kas mums nesniedz iekšēju mieru.
Dieva neparastais risinājums dāvā tikpat neierastu mieru. Tas nenozīmē, ka apkārt esošie nemieri un strīdi ir rimuši, ka cilvēkus vairs nenomāc bezdarbs un slimības vai ka ziņu raidījumos skan tikai labas vēstis. Dieva miers cilvēkā atjauno iekšēju veselumu, saskaņu attiecībās, taisnību, drošību un svētību. Tas neizgaist ciešanu un pārbaudījumu brīžos, jo tas nesakņojas apstākļos vai diplomātijā, bet gan personā – Kristū. Tādēļ Svētais Augustīns saka: Kristus ir mūsu miers!
Grēks nāvīgi ir ievainojis mūs visus. To aizmirstot vai ignorējot, miers mūsos neatjaunojas. Ļausim Miera princim darīt to, kāpēc Viņš dzima. Apustulis Pēteris raksta: Viņš mūsu grēkus savā miesā labprātīgi uznesa pie krusta, lai mēs, miruši grēkiem, sāktu dzīvot atjaunotu dzīvi; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pēt. 2:24) Tā … starp mums … un Dievu ir iestājies miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu – raksta apustulis Pāvils. (Rom. 5:1)
Ja savu dzīvi negribam redzēt kā kaujas lauku, uzticēsimies Kristum, mūsu Mieram, kurš mūs pašus aicina kļūt par miera nesējiem. Sirdi, kurā ir Viņa miers, var salīdzināt ar kuģi, kas jūrā atstāj viļņu ceļu. Jo tālāk kuģis dodas, jo plašāks kļūst tā atstātais ceļš. Tā klātesamība ir jūtama mūsu domās un darbos, attiecībās ģimenēs, draugu vidū, darba vietās, draudzēs un visā Latvijā.
Ja ir kaut kas, no kā vajadzētu izvairīties Ziemsvētkos, tad tā ir dāvanas atdošana dāvinātājam. Attiecībās ar Dievu mēdz tā notikt. Tāpēc neuztrauksimies, ja sirdsmiera daudziem no mums trūkst vairāk nekā ierasts. Iespējams, tieši tā mēs kļūstam gatavāki saņemt Viņu – Kristu, mūsu mieru.
Iemesli nemieram šajā pasaulē būs vienmēr. Kristus dzimšanas svētki vēsta: Miera princis ir dzimis. Viņš ir ar mums. Un, lūk, sirdsmiers kļūst iespējams. Lai Kristus miers piepilda Jūsu sirdis un mājas un paliek tajās arī jaunajā Kunga žēlastības gadā!
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
