Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādi ir bijuši nopietni valstiski sasniegumi pēdējo septiņpadsmit (!) gadu laikā? Krīzes pārvarēšana?! Pasaulē nav gandrīz nevienas valsts, kura nebūtu pārvarējusi ekonomisko krīzi. Visiem ir skaidrs, ka ar to valsts izaugsmei ir krietni par maz.

Ir acīmredzama gan veco, gan jauno politisko piedāvājumu mazspēja un impotence. Acīmredzama ir arī šo politisko spēku nevēlēšanās mainīties un nespēja piedāvāt un īstenot risinājumus valstiskajiem izaicinājumiem, kas gaida ik uz soļa.

Gan pieredzes bagātās, gan "jaunās" politiskās partijas ir ieslēgušās šaurās, mākslīgi radītās vēlētāju nišās un maksimāli ekspluatē atšķirības starp dažādām iedzīvotāju grupām, veicinot vēl lielāku sabiedrības sašķeltību. Tās neredz un patiesībā tām nemaz neinteresē lielā valsts mēroga kopbilde, un tas nenovēršami atstāj novārtā nopietnus valsts attīstības jautājumus, kuri ar laiku samilzīs par ārkārtīgi grūti un ļoti sāpīgi risināmām dažādu jomu katastrofām. Līdzšinējā sistēma un politika būs pilnībā bankrotējusi, bet jaunas nebūs.

Vai šajā laikā mums ir izdevies būtiski pacelt valsts labklājības līmeni? Pacelt – jā. Būtiski – nē. Mūsu iekšzemes kopprodukts šodien salīdzināmās cenās ir apmēram tāds pats, kāds tas bija pirms četrpadsmit gadiem – 2007. gadā. Tiesa, ienākumi uz vienu iedzīvotāju šajā periodā par 18% ir auguši, bet ienākumu sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem Eiropas Savienībā, tāpat arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Tajā pašā laikā esam pazaudējuši 14% jeb 300 tūkstošus savu iedzīvotāju.

Vai šajā laikā mums ir izdevies izveidot taisnīgāku valsti? Vai visiem Latvijas iedzīvotājiem – un īpaši senioriem – esam nodrošinājuši cilvēka cienīgu dzīvi? Vai Latvijā dzīvojošo citu tautību pārstāvji nejūtas atstumti un atsvešināti no valsts? Vai arī latvieši paši nejūtas atsvešināti no valsts?

Esam jau pieraduši pie tā, ka daudzās jomās esam ne tikai starp pēdējiem Eiropas Savienībā, bet stabili arī esam aiz Igaunijas un Lietuvas – neskatoties uz kādreiz līdzīgām starta pozīcijām. Esam spiesti slēgt skolas, atstāt aiz borta veselus Latvijas reģionus. Mūsu galvaspilsētas centrs ir pustukšs – vakaros pusē no Rīgas centra ēkām logos nedeg gaisma.

Veco politisko spēku valstisko ambīciju maksimums ir noturēties savas šaurās politiskās nišas komfortā. Savukārt tā saucamo jauno partiju neprofesionalitāte un mazspēja izrādījusies tik liela, ka tās ātri kļuvušas par veco partiju piedēkļiem – pirms savas neizbēgamās sairšanas.

Mēs nevaram samierināties ar šo situāciju. Nevaram samierināties ar Saeimā esošo politisko partiju nevēlēšanos to mainīt. Mēs ticam, ka Latvija var labāk. Tāpēc es ar domubiedru grupu esmu pieņēmis lēmumu izveidot jaunu politisko kustību, piedāvāt savu redzējumu un vairot politisko partiju konkurenci, lai iegūtu vēlētāju uzticības mandātu 2022. gadā.

Kas mēs esam?

Vienpadsmit kustības "Republika 2030" dibinātāji ir gan cilvēki ar bagātu pieredzi politikā un valsts pārvaldē, gan gados jauni cilvēki ar lielisku izglītību un jaunām idejām, kas ir gatavi sevi pierādīt darbā. Tā ir profesionāla komanda, kas jau šodien var komplektēt gandrīz pusi no Ministru kabineta. Mūs visus vieno kopīga vīzija: divdesmit gadu laikā Latvijai kļūt par vienu no pasaules attīstītākajām un zaļākajām valstīm, kurā visiem ir vienādas iespējas, katra cilvēka potenciālam ir maksimāls piepildījums un neviens sabiedrības loceklis nav atstāts novārtā.

Tas nozīmē divdesmit gadu laikā sasniegt Skandināvijas valstu attīstības līmeni. Jāpiebilst, ka pie attīstības tempiem, ko spējīgas nodrošināt pašreizējās varas partijas, šis līmenis netiks sasniegts pat simt gadu laikā. Tas ir milzīgs izaicinājums, bet mēs ticam, ka spēsim to panākt.

Mēs esam vienoti izpratnē, ka šo vīziju nav iespējams realizēt, piedaloties šauro nišu politikā, noskaņojot vienu sabiedrības grupu pret otru. Tāpēc mēs noraidām nišu pieeju, mēs esam centriski. Mēs veidosim Latvijas pirmo misijā un vīzijā balstīto politisko partiju.

Mēs meklēsim to, kas sabiedrību vieno, nevis šķeļ. Mūs vieno uzskats, ka mums jāveido partija, kurā vienlīdzīgi strādās gan latvieši, gan nelatvieši. Visi Latvijas iedzīvotāji mums ir savējie neatkarīgi no viņu tautības, izcelsmes, dzimuma vai reliģiskās piederības.

Mūs vieno arī kopīgas pamatvērtības: gādība, atbildība un prasmes. Gādīgai valstij ir jārūpējas, lai neviens netiktu izstumts un aizmirsts, lai izglītības sistēma katram rod vietu ekonomikas izaugsmē, lai katrs talants ir maksimāli realizēts. Ir jāpārtrauc bezatbildības kultūra, kas ir pamats arī uzblīdušajam valsts pārvaldes aparātam. Ne valdībā, ne valsts pārvaldē nav vietas tiem, kuri izvairās, slēpjoties aiz ekspertu, koalīcijas partneru, ierēdņu un citu mugurām. Mūsu vīzija ir realizējama tikai tad, ja mēs liekam profesionalitāti un prasmīgumu kā pamatnosacījumu visās valsts jomās un visos līmeņos.

Ko mēs darīsim?

Mēs izvirzīsim valstiskus mērķus, kas spēj apvienot visus Latvijas iedzīvotājus. Kopā ar uzņēmējiem, spožākajiem akadēmiskajiem prātiem, valstiski domājošiem ierēdņiem un uzņēmīgiem sabiedrības pārstāvjiem mēs izveidosim uzņēmīgas Latvijas valsts attīstības redzējumu.

Mēs aicināsim veikt tālejošas reformas mūsu republikas konstitucionālajā uzbūvē: no tautas vēlēta prezidenta un daļēji vienmandāta vēlēšanu sistēmas ieviešanas līdz Ministru kabineta lomas nostiprināšanai, ministru individuālās atbildības palielināšanai, ministriju kompetenču pārdalei un augstākām prasībām ierēdņiem.

Mēs aicināsim veidot uzņēmīgu valsti, kurai būs kapacitāte veidot proaktīvu attīstības politiku. Ekonomikas attīstībai ir jābūt pirmajai prioritātei. Mēs aicināsim fokusēties uz preču un pakalpojumu eksporta palielināšanu, kas jau līdz 2026. gadam jāpalielina vismaz par 50%. Mēs aicināsim ieguldīt reģionālajās industriālajās zonās, kurās jāpiesaista nozīmīgas ārvalstu investīcijas. Mēs rosināsim izaugsmes modeli balstīt reģionālās augstākās izglītības izcilības klastera veidošanā un Rīgas kampusa veidošanā. Uzskatām, ka astoņu gadu laikā mums jāpiesaista 50 000 ārvalstu studentu un jārada apstākļi, lai lielākā daļa no viņiem strādātu un maksātu nodokļus Latvijā. Mēs arī izstrādāsim priekšlikumu veidot jaunu medicīnas tehnoloģiju un veselības pakalpojumu eksporta nozari. Mēs aicināsim pozicionēt Rīgu kā reģionālu biznesa pakalpojumu eksporta centru.

Mums priekšā ir daudz intensīva darba, tāpēc mēs aicinām iesaistīties ikkatru, kas domā līdzīgi un ir gatavs sniegt savu ieguldījumu Latvijas attīstībā, neatkarīgi no tautības, pilsonības vai kādiem citiem kritērijiem.

Jo mēs ticam, ka varam labāk. Ticam, ka Latvija var labāk!

Novērtē šo rakstu: