Ar tādu "vonsoviču" atbalstu VDK - kompartijas čukčukbānītis turpināja savu uzvaras ceļu
Skumjais Bruņinieks11.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz visam Jurģa Liepnieka teiktajam var piekrist. Izņemot – „tagad mēs zinām, ka bija daudz tādu, kuri, pat neskatoties uz spiedienu un draudiem, atteicās sadarboties ar VDK”...
Kas "mēs" to zinām, no kurienes zinām... vai ir kādi dokumentāli pierādījumi, ka "daudzi atteica", audio, video materiāli? Pārsvarā tie ir mutiski apgalvojumi, kurus nevar ne pārbaudīt, ne apstiprināt..
It sevišķi daudzi tādi, kas it kā pateikuši čekai "nē", uzradās pēc tā saucamo čekas maisu atvēršanas. Līdz tam, piemēram, tādam Pēterim Apinim, kura klātbūtnē Medicīnas institūtā viņa kursabiedri izvairījās aizskart pretpadomju tēmas, nebija ciešas pārliecības, ka maisos viņš nebūs.
PSRS laikos visi vadošie tiesneši, prokurori un advokāti bija parakstījušies par sadarbošanos ar VDK! Bez šī paraksta neviens šīs sistēmas darbinieks nevarēja strādāt savā amatā..
Ja nesadarbojies ar čeku, tev kā advokātam, prokuroram un tiesnesim nopietna karjera bija neiespējama.
Pēc Atmodas visa šī sapuvusī padomju ideoloģijas notiesāšanas un iebiedēšanas sistēma tika pārlikta uz neatkarīgās Latvijas tieslietu sistēmas sliedēm. Ar visiem čekistiem, "vonsovičiem" komplektā, kas turpināja kā PSRS laikos kalpot saviem iepriekšējiem saimniekiem, kuri neatkarīgajā Latvijā bija pacentušies saglabāt varas nepārtrauktību..
Sarkanie baroni ("gorbunovi","vagri", "čepāņi", "lembergi" un "brigmaņi") pārtapa par sarkanbaltsarkanajiem baroniem, un ar tādu "vonsoviču" atbalstu VDK - kompartijas čukčukbānītis turpināja savu uzvaras ceļu...
Vēl līdz šai baltdieniņai!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.