Iesaki rakstu: 
Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču biežāk un biežāk tiek publicēti raksti, kuru autori sūdzas par medicīnas darbinieku necilvēcīgo attieksmi pret sevi vai pret radiniekiem.
Ārsta kļūda, nolaidīgas darbības vai pat tīša bezdarbība var izmaksāt sakropļotu turpmāko dzīvi katram. Var arī beigties ar nāvi. Gadu no gada mēs dzirdam, cik smags darbs ir medicīnas darbiniekiem, cik laika un resursu jātērē, lai kļūt par ārstu, cik mazs ir pēc tam atalgojums utt., taču kā vienmēr katrai monētai ir divas puses.
Vai katrs ārsts vai medicīnas darbinieks patiešām apguva zināšanas “izcilnieka” līmenī, vai arī pietiekoši ir tādu, kas vienkārši kaut kā nosēdēja savus gadus augstskolā un kaut kā ar citu palīdzību tomēr ieguva gaidīto diplomu? Vai arī cik ir tādu, kas turpina ārstēt ar metodēm, kas bija aktuālas pirms vairākiem desmitiem gadu? Kur ir garantija, ka katrs no mums nenonāks šāda “speciālista” rokās?
Ne jau velti daudziem cilvēkiem, kuriem nākas sastapties ar ārstiem, uzreiz rodas domas par nesamērīgi milzīgajām naudas summām, kuras vajag samaksāt ne tikai oficiāli, bet arī aploksnēs kā “pateicību”, “dāvanu” utt. Diemžēl tiesībsargajošo iestāžu darbinieki nekad nav dzirdējuši par šīm problēmām. KNAB vai citas iestādes vispār nereaģē, tāpēc korupcija medicīnas iestādēs zeļ un plaukst, jo mediķi ir savi un viņus aiztikt nedrīkst!
Vēl bīstamāks par korupciju un nelegālajiem ienākumiem ir jautājums par ārstu kļūdu dekriminalizēšanu! Ārstiem nu galīgi traucē pienācīgi pildīt profesionālos pienākumus un cilvēcīgi uzturēties pret pacientiem Krimināllikuma 138.pants “Ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšana”. Redziet, tajā ir paredzēta soda atņemšana līdz vienam gadam (!!!) par to, ka ārsts, pildot dienesta pienākumus, nodara pacientam smagus vai vidēja smaguma miesas bojājumus.
Maksimāli viens gads brīvības atņemšanas par ārsta kļūdu, kuras dēļ pacients zaudē kādu no organisma funkcijām vai orgāniem, tik ļoti traucē ārstiem dzīvot, ka šis jautājums pēc Latvijas Ārstu biedrības uzskatiem būtu steidzami jāatrisina.
Palasot cilvēku stāstus, kuru radinieki nomiruši vai zaudējuši veselību medicīnas darbinieku dēļ (kaut gan tiem būtu jāglābj dzīvības vai jāarstē), un izpētot pastāvošos likumus, kļūst saprotams, ka pacients faktiski vispār nav pasargāts pret ārstu kļūdām, nav nekāda aizsardzības mehānisma, kurš novērstu viņu atklāto bezdarbību vai nolaidību.
Raksta mērķis ir pievērst uzmanību negodprātīgiem medicīnas darbiniekiem un ārstiem, aicinājums iedzīvotājiem stāstīt par šīs nozares pārstāvju negodprātīgo profesionālo pienākumu pildīšanu vai korupcijas gadījumiem; izteikt viedokli, vai ārstu kļūdu gadījumi vai pat atklātas noziedzīgas darbības būtu vispār jāatstāj nesodītas.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
