Ar ko bokseris Zutis sliktāks par "Sukhoi" lidmašīnu "pircēju" Krastiņu?
Pietiek lasītājs10.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijā ievērojami palielinājusies iedzīvotāju vēlme stāties Zemessardzē, kas ir tikai loģiski un apsveicami. Taču pašlaik publiski pieejamā informācija liek uzdot pamatotus jautājumus par to, pēc kādiem kritērijiem cilvēki Zemessardzē tiek uzņemti un vai tajā neveidojas 5. kolonna, no tiem, kas Zemessardzes sastāvā jau kādu laiku darbojas.
Piemēram, žurnāls "Kas Jauns" vēsta, ka krimināllietu dēļ Latvijā pazīstamajam bokserim Kristapam Zutim atteikta uzņemšana Zemessardzē. "Ir viena sena Jelgavā safabricēta krimināllieta par mani, tā joprojām ir atvērta," žurnālam "Kas Jauns" atklāj Zutis. "Kad stājos Zemessardzē, sākotnēji man teica, ka šī lieta nevarētu būt problēma, bet jau vēlāk paziņoja, ka es neatbilstu standartiem. Tad arī sapratu, ka droši vien tas arī ir iemesls, kāpēc mani neuzņēma Zemessardzē," skaidro bokseris.
Viņš atklāj, ka lieta esot saistīta ar kādu jaunieti, kurš draudējis Zuša paziņas omei. "Jaunietis saņēma pāris pļauku, bet es viņam patiešām neesmu pielicis rokas un neesmu viņu sitis. Tas nav pierādīts, un to arī nemaz nevar pierādīt. Pēc šīs situācijas jaunietis noalgoja dārgu un labu advokātu un pieprasīja man 10 000 eiro. "Es viņam atteicos maksāt. Tāpēc tā lieta joprojām ir atvērta," savu stāstu pauž bokseris.
Savukārt bēdīgi slavenajam plaša profila valsts uzņēmumu konsultantam Kārlim Krastiņam divas aktuālas krimināllietas ar krāpšanām saistībā ar uzņēmumu "Olainfarm" nav traucējušas iestāties Zemessardzē, turklāt viņš ar to dižojas, piemēram, sniedzot intervijas Latvijas radio.
Nav arī saprotams, pēc kādām kvalitātēm valsts maizē dzīvojošais Latvijas radio izvēlējās tieši Kārli Krastiņu kā nozīmīgu personu intervijai. Krievu šņabja tirgoņa Ģirta Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā pat minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam esot dārga.
Šobrīd vienā krimināllietā Krastiņš ir aizdomās turētais par AS “Olainfarm” akciju izkrāpšanas mēģinājumu, savukārt otrā tiek vērtētas viņa darbības par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, citiem vārdiem sakot, par iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu personām, kurām tā nevarēja būt pieejama. Jautājums kā Krastiņš rīkotos, ja Zemessardzes ietvaros uzzinātu ierobežotas pieejamības informāciju par bruņojumu, aizsardzības plāniem vai citiem taktiskiem jautājumiem. Paturētu to pie sevis vai par taisnīgu atlīdzību sniegtu kādu konsultāciju... Turklāt, Krastiņš ir bēdīgi slavens arī ar to, ka viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz.
Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā Latvijā ir saņemti vairāk nekā 2500 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē. Latvijā patlaban ir ap 8200 zemessargu. Rodas pamatots jautājums, vai kritēriji uzņemšanai Zemessardzē visiem ir vienādi? Un vai no Zemessardzes „vecbiedriem” kāds tiek arī atskaitīts par pārkāpumiem?
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
