Ar diskrimināciju un represijām pret diskrimināciju un represijām
Egils Helmanis09.11.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Pasaule ir jau redzējusi visādus diskriminācijas veidus, piedzīvoja kukluksklana laiku, kad nēģerus nelaida krogos. Fašistiskajā Vācijā neapkalpoja ebrejus, lika viņiem nēsāt apsējus, kuri identificēja viņu etnisko piederību.
Es šodien nerunāšu par Stambulas konvenciju, es runāšu par citādi domājošo diskriminàciju. Mēs piedzīvojam nebijušu diskrimināciju pret tiem, kas domā konservatīvi. Sabiedriskais medijs veic manipulāciju, nedodot telpu konservatīvajiem spēkiem. Dominē tikai viens viedoklis. Mums laupa vārda brīvību.
Daudzi NVO cenšas pelnīt uz šīs konvencijas rēķina. Šī konvencija patiesībā ir pseidoproblēma. Jau sākotnēji vajadzēja šo konvenciju, kad to pieņēma, atdot nobalsošanā tautas referendumā. Zem konvencijas slēpjas daudz baisākas lietas.
Tā jau sākotnēji bija kā darījums. Darījums, lai prezidents kļūtu Rinkēvičs un aizsardzības ministrs – tas, kurš Ukrainu sauc par projektu un pieļauj iespēju diskutēt par Daugavpils atdošanu. Ja kāds atļaujas runāt par drošību šajā sakarā, tad kā aizsardzības sfēru varēja uzticēt partijai ar tādu ministru...
Patiesībā mēs risinam pseidoproblēmas. Mums ir visi iespējamie rīki, lai cīnītos pret vardarbību. Ministru kabinetā rakstīts - Viens likums viena taisnība visiem. Mums sen jau vairs tā nav. Bet to parādīs tagad mūsu prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pēc patiesības viņam būtu jārīkojas tieši tāpat kā tad, kad pieņēma Stambulas konvenciju. Ja viņš rīkotos tā, viņš pierādītu savu neitralitāti. Ja viņš atdotu tautai uz referendumu, viņš gribētu zināt tautas viedokli.
Bet no bailēm, ka tauta varētu nobalsot par konvencijas ratificēšanu, viņš sāktu atkal shēmot. Un drošākais variants būs atdot atpakaļ skatīt deputātiem. Tādā veidā padarot šo situāciju sev drošāku, bet ievelkot situāciju sliktākā gultnē, sašķeļot sabiedrību vēl vairāk.
Tagad vairākas nedēļas mēs vērosim progresīvās vienotības valdības PR akcijas - raidījumi, raksti, propagandas ziņas tiks veidotas vienos vārtos. Man ļoti žēl, ka liela daļa to neredz. Ar mums manipulē brutālā veidā, novēršot uzmanību no galvenā - tautas labklājības un drošības.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
