Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?
Pietiek lasītājs16.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Paskatīsimies, kas patiesībā spīd šajā kampaņā:
1. Terēza Luksa – kameru priekšā smaidīga, šķiet, ka flirtē ar objektīvu biežāk nekā runā par reālām problēmām. Budžeta rindas gan nav tik pievilcīgas kā kadri no Instagram.
2. Jānis Lepsis – viņas nemainīgais kompanjons. Plašs smaids, aktīva žestikulācija un neizsīkstoša enerģija. Bet jautājums paliek: vai pašvaldību viņš vadīs ar tādu pašu degsmi kā savus zivju dīķus? Pašvaldība nav saimniecība – te ar populismu zivis nebarosi.
3. Aivars Draudiņš – vienīgais ar reālu pieredzi pašvaldībā un valsts pārvaldē. Tomēr, kā baumo, viņam šajā “komandā” atvēlēta tikai lokomotīves loma: ievilkt sarakstu vēlēšanās, bet pēc tam – paldies un uz redzēšanos. Daudzi viņu redzēja tikai kā reklāmas seju, nevis kā īstu lēmumu pieņēmēju.
Tikmēr Apvienotais saraksts jau dalās ar sapņiem par mēra amatu, vēl pirms iegūti mandāti. Skaita olas, kamēr vista vēl nav pat domājusi dēt. Vai nu tas ir pārspīlēts pašnovērtējums, vai naivs sapnis par varu.
Un vēl – gandrīz visi kandidāti nāk no Garkalnes. Ulbroka? Ropaži? Vangaži? Šīm vietām viņi ir sveši. Un viņu problēmas – vēl svešākas.
Un, kamēr LRA izvēlas savu kampaņu balstīt uz esošās varas kritiku – galvenokārt priekšsēdētājas Vitas virzienā –, viņi aizmirst vienu būtisku faktu: viņu pašu cilvēks Pēteris Salenieks, vienīgais, kurš tika ievēlēts 2021. gadā no LRA saraksta, bija daļa no šīs pašas koalīcijas. Viņš balsoja, piedalījās, atbild par notikušo.
Ko dara LRA? Nevis uzņemas līdzatbildību, bet vienkārši izslēdz Salenieku no partijas. Problēma “atrisināta”. Kā saka – gali ūdenī.
Tāda ir tā "zvaigžņu" komanda.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
