Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid-19 krīze ir traģisks drauds ne tikai cilvēku veselībai un dzīvībai, bet tā bīstami plosa mūsu sabiedrību. Tā ir sašķelta ne tikai jautājumā par vakcinēšanos, bet arī par gandrīz katru no pasākumiem, kas tiek veikti, lai cīnītos ar šo pandēmiju.

I

Katrs – vienalga, vai viņš ir vai nav kompetents, – izsaka savu viedokli. Un tūkstošu dažādu – un turklāt pilnīgi pretēju – viedokļu jūklī, subjektīvā pārliecībā par savu vienīgo taisnību mēs kā valsts un sabiedrība zaudējam savu rīcībspēju – spēju cīnīties ar kopējo pretinieku. Un tas ir Covid-19 vīruss.

Pret šo vīrusu, tā visnegatīvākajām sekām gan atsevišķam cilvēkam, gan visai sabiedrībai visefektīvāk sargā tikai vakcinācija.

Vakcinētie cilvēki inficējas daudz retāk, nopietni saslimst daudz retāk, izplata šo infekciju citiem daudz retāk, nonāk slimnīcās daudz retāk un mirst ar šo vīrusu daudz retāk nekā nevakcinētie.

Vienīgais ierocis cīņā pret vīrusu ir un paliek vakcinācija.

II

Viens no sabiedrības sašķeltības un neapmierinātības cēloņiem ir valdības kursa ilgstoši nepietiekošā skaidrība. Bija vērojami centieni vienlaikus gan apmierināt sabiedrības atbildīgo daļu, kas saprot vakcinācijas nepieciešamību un apzinās savu atbildību pret līdzcilvēkiem, gan ieklausīties vakcinācijas skeptiķos un pretiniekos, dažādu šauru interešu lobijos.

Tagad valdība ir uzņēmusi skaidru – un skaudru! – kursu. Tas ir kurss uz konsekventu vīrusa ierobežošanu.

Pirmkārt, visos veidos veicinot vakcināciju (it sevišķi to cilvēku vakcināciju, kuri pieder pie riska grupām). Otrkārt, dažādos veidos samazinot tiešos kontaktus starp cilvēkiem, arī vakcinētajiem, tātad samazinot iespēju inficēties. Patlaban līdz 15. novembrim šim nolūkam kalpo stingrā mājsēde. Treškārt, stiprinot slimnīcu un visas medicīnas sistēmas kapacitāti uzņemt smagi saslimušos Covid-19 pacientus.

Šī politika ir laba, pareiza un atbalstāma. Par detaļām var diskutēt, bet atļausim to darīt speciālistiem. Šobrīd katram atbildīgam cilvēkam, kurš rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrību, šī skaidrā politika būtu jāatbalsta.

III

Pašreizējā dramatiskajā situācijā sabiedrības interesēs ir, lai valdība būtu stabila un rīcībspējīga. Neatkarīgi no tā, kāds būs valdības vadītāja vai veselības ministra lēmums par turpmāko sadarbību valdībā, politiķi nedrīkst aizmirst galveno – veselības jomas laba un efektīva pārvaldība šobrīd ir sabiedrības drošības jautājums.

Šīs krīzes iemesls ir skaidrs – tas, ka viena ievērojama sabiedrības daļa nav vakcinējusies, ir skeptiska pret vakcināciju vai apzināti nevēlas to darīt. Šādu nostāju veicina dažādi avantūristi. No tiem mums jānovēršas.

Meklēt cilvēkus vai institūcijas, kam uzvelt vainu, ir drošs veids, kā šo krīzi padziļināt. Taču mums būs iespēja vērtēt, kad pēc gada dosimies uz vēlēšanām. Varēsim atcerēties gan tos, kuri veicināja vakcināciju, gan tos, kuri kavēja, gan tos, kuri iestājās par sabiedrības kopīgajām interesēm, gan tos, kuri tām kaitēja.

Ļaujot vaļu – subjektīvi pilnīgi saprotamajām! – emocijām, iznesot tās publiskajā telpā, apvainojot citam citu un atbildīgos lēmumu pieņēmējus, mēs darbojamies Latvijas nelabvēļu, nevis Latvijas un latviešu nācijas interesēs. Taču, apzinoties problēmas sakni un pārdomājot savu rīcību, mēs varam to mainīt.

Ja mēs visi kopā – katrs atbildīgs pilsonis, sabiedrība kopumā, politiskā vide, parlaments, valdība – gribam šo krīzi pēc iespējas ātri un ar pēc iespējas maziem zaudējumiem pārvarēt, tad tagad ir jāsaņemas, disciplinēti jāievēro noteikumi un galvenais – tiem, kuri to vēl nav izdarījuši, jāvakcinējas.

Un visiem kopā mums ir jābūt pateicīgiem pašaizliedzīgajiem medicīnas darbiniekiem, kuri glābj cilvēku dzīvības.

Valdība nedrīkst atkāpties no sava stingrā kursa. Ir jādod perspektīva cilvēkiem, kuri ir bijuši atbildīgi. 15. novembrī, kā bija solīts, vakcinētajiem mājsēde ir jāatceļ, visiem bērniem jāatgriežas skolā. Stingri ierobežojumi nevakcinētajiem – jāturpina.

Un visbeidzot. Vakcīnu efektivitāte ar laiku samazinās. To var uzlabot trešā pote (balstvakcinācija). Dažas valstis jau to ir ieviesušas visiem, kuri vēlas. Šāds skaidrs lēmums jāpieņem arī Latvijai. Tiem, kuri rūpējas par sevi un citiem, ir jāļauj to darīt.

Nevis viens pret otru, bet visi kopā pret vīrusu!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...