Iesaki rakstu: 
Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei (LCP) un latviešu valodai. 2019.gada 1.oktobrī “nācijas tēvs” ierosināja attiecīgo likumu papildināt ar Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un Valsts valodas dienu. Nacionālo kustību viņš saista ar LCP.
LCP ir vērtīgākais politiskais formējums latviešu tautas vēsturē. LCP sastāvā bija reti godīgi tautas un valsts patrioti, nevis fašistu un komunistu dibenu laizītāji. LCP priekšvēsture sākās padomju laikā un izvērsās 1941.gadā pēc vācu okupācijas. Pirmajā laikā galvenais uzdevums bija apzināt godīgos latviešus. Tas nebija viegli izdarāms pēc masveida pielīšanas Ulmanim, Maskavai, Hitleram, kā arī deportācijām. Tas bija jādara lielā slepenībā, jo LR īstu neatkarību nepieļāva ne ulmanieši, ne padomju vara, ne vācieši, ar kuriem brāļojās tie latvieši, kuriem patstāvīga LR neinteresēja. Vācieši, kā jau tas īstai okupācijas varai pieklājas, ļoti stingri vērsās pret nacionālās patstāvības centieniem. Ne velti viņi no LCP daudzus arestēja, nošāva.
LCP vīri principā arī šodienas “nācijai” nav vajadzīgi, jo viņi bija par īstu LR, bet nevis ulmaņu-baložu vai tagadējo LKP/VDK morālo kastrātu “demokrātisko republiku”. “Nācijas tēvs” nav LR Valsts prezidents, bet ir LKP/VDK morālo kastrātu nacionāli nodevīgi izveidotās LR simulācijas 61 “deputāta” ieliktenis. Viņa ierosinājums ir cinisms un liecina par zemiski apkaunojošu attieksmi pret īstiem Latvijas patriotiem.
LCP atzina LR tikai līdz apvērsumam 1934.gadā. LCP neatzina Lāča, Kirhenšteina, Ulmaņa nodevību, neatzina un nesadarbojās ar vācu okupantiem. LCP nekad nepieļautu 16.martu. LCP vajāja visi – ulmanieši, komunisti, fašisti. Represēja komunisti, fašisti. LCP bija komunistu ienaidnieki, tāpēc komunistu varas turpinājuma nodrošinātāja “nācijas tēva” iniciatīva ir odioza izdarība un faktiski apķēzī LCP piemiņu. Levits pats pieder LKP/VDK varas turpinājumam, maskējoties ar LR simboliku un institūtiem. Levits pieder tam, ko sauc par "okupāciju". Tādējādi blādīšanās par neatkarības kustības piemiņu šī indivīda mutē ir liela nelietība un nekaunība. LR 2003.gadā atsacījās no neatkarības. Arī tāpēc neatkarības kustības piemiņas diena būtu nonsenss.
Par Valsts valodas dienu vispār nav vērts runāt, jo nav vērts runāt par latviešu valodas reputāciju valdošajā kliķē. Amizanti tiekamies ar zīmīgu sakritību. 2019.gada 1.oktobrī, kad “nācijas tēvs” iepriecināja “nāciju” ar saviem priekšlikumiem, “583 darāmo darbu” valdība vienas Rīgas augstskolas rektora krēslā iesēdināja aizdomīga tipa ārzemnieku bez latviešu valodas zināšanām. “Nācijas tēvs” par to zināja, taču absurdajos apstākļos neatsacījās blādīties par Valsts valodas dienu. Tādējādi ir divi varianti. Rīgas pilī tika iesēdināts izcili liels muļķis jeb izcili liels nelietis. Pieļaujams arī trešais variants: izcili liels muļķis + izcili liels nelietis, kurš ir apņēmības pilns apķēzīt visu svēto mūsu Tēvzemē.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
