Iesaki rakstu: 
Simboliski, ka tieši 17. jūnijā – sēru dienā, kad tiek pieminēta Latvijas okupācija, – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika nolasīta prokuratūras apsūdzība publicistam Lato Lapsam pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajāšanu.
Lapsas noziegums prokuratūras ieskatā, pirmkārt, ir tajā, ka viņš dažādos interneta portālos, kā arī grāmatā Kolaborants ir bijušo LPSR Augstākās tiesas tiesnesi, tagadējo advokātu un miljonāru Romualdu Vonsoviču, kurš savulaik bargi sodīja cilvēkus pēc tādiem pantiem kā "spekulācija", "parazītisks dzīvesveids" u. tml., nodēvējis par kolaborantu. Otrkārt, ka Lapsa esot vajājis Vonsoviču un viņa ģimeni, sūtot daudzus e-pastus ar nepatīkamiem jautājumiem, kā arī agresīvi reklamējot savu grāmatu, Vonsoviča seju ar reklāmas saukļiem uzlīmējot uz busiņa, kuru tad novietojis dažādās vietās, arī pie Vonsoviča mājas.
Šķiet dīvaini, ka šī pēc Vonsoviča iesnieguma ierosinātā tiesvedība līdz šim ir izraisījusi visai pieticīgu mediju uzmanību. Jo tā var kalpot par stimulu dažādām juridiskajām un politiskajām konsekvencēm. Pirmkārt, Lapsas prāva parādīs vārda brīvības robežas Latvijā, kas skar gan žurnālistus, gan vēsturniekus, gan jebkuru sabiedriski aktīvu pilsoni. Tā kā jēdzieniem "kolaborācija" un "kolaborants" juridiski tiesiska skaidrojuma nav un arī vēsturnieku un politologu vidū nav vienprātības par tā piemērošanu, būtībā ikvienam ir tiesības izteikt viedokli, ka Vonsovičs vai jebkurš cits no padomju nomenklatūras pārstāvjiem bija kolaborants. Turklāt Vonsoviča gadījumā Lapsa ar daudziem dokumentiem pierāda viņa īpaši aktīvo līdzdalību okupācijas režīma tiesiskajā un ideoloģiskajā balstīšanā.
Otrkārt, Lapsas uzstājīgais jautājumu uzdošanas stils vai agresīvā grāmatas reklāmas kampaņa kā otrs pamats krimināllietas ierosināšanai var likt aizdomāties gan žurnālistiem, kuri ar kamerām skraida pakaļ politiķiem, gan politiskajiem aktīvistiem, kuri savu vēstījumu pauž aktīvā, varbūt šokējošā stilā. Ja šādas darbības tiesa atzīst par pielīdzināmām vajāšanai (kur nepieciešami reāli draudi konkrētai personai!), tas var kalpot par precedentu žurnālistisko vai politisko aktivitāšu ierobežošanai. Treškārt, tiesai var nākties iedziļināties un sniegt savu vērtējumu par pašu kolaborācijas būtību. Kas ir vai nav kolaborācija padomju režīma kontekstā? Kādas ir tās pakāpes, un kas būtu uzskatāma par īpaši ļaunprātīgu, režīmu atbalstošu un tā pretiniekus vajājošu kolaborāciju (kolaboracionismu)? Un, lai gan no ētiskā viedokļa šī prāva uzskatāma par demokrātisku sabiedrību apkaunojošu, tiesu sistēma tās gaitā var dot atbildes uz būtiskiem jautājumiem.
Pārpublicēts no laikraksta Diena un diena.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
