Iesaki rakstu: 
Pavisam tuvākajā nākotnē politiskie kioski, kurus šobrīd dibina politiskie šarlatāni, var sākt kļūt par daļu no lielākām politiskajām partijām un potenciāli sākt veidot valdību. To apzinoties, man reizēm ir nedaudz bail, ka viens no šiem potenciālajiem valdības veidošanas pretendentiem ir Aldis Gobzems. Paskaidrošu – kāpēc.
Pirms dažām dienām Aldis uzrakstīja Facebook ierakstu par diviem kungiem ar uzvārdu Binde, kuru vēlāk izdzēsa. Uzreiz pēc dzēstā ieraksta Aldis uzrakstīja vēl vienu ierakstu, kurā paziņoja, ka pirmajā, dzēstajā ierakstā bija kļūda. Šeit ir īss kopsavilkums par to, kā Aldis šo kļūdu izskaidro:
- Izdzēstajā ierakstā tika pieļauta rupja kļūda.
- Alda sociālo tīklu pārvaldību veic administratori, kurus šajā gadījumā Aldis nevarēja/nevēlējās pārbaudīt, un šī iemesla dēļ radās kļūda.
- Dzēsto ierakstu ar kļūdainu informāciju Aldis personīgi nepublicēja, un kļūdainais ieraksts ar Aldi netika saskaņots.
- Kļūda patiesībā bija nevis kļūda, bet sabotāža. To izdarīja nevis viens cilvēks, bet vairāki, un viņi visi ir nodevēji.
- Nodevēji, kuri veica sabotāžu, no darba tika atlaisti.
Es personīgi neesmu pārliecināts, ka Alda izklāsts par esošās situācijas apstākļiem ir 100% precīzs. Bet neviens viņu aiz mēles neraustīja, un tāpēc, balstoties uz viņa paša skaidrojuma, izdarīsim dažus absolūti acīmredzamus secinājumus.
1. Aldis ir mikromenedžeris, un viņam visos procesos ir jāpiedalās personīgi. Reiz viņš nolēma nepārbaudīt tekstu, ko viņam bija sastādījuši administratori, un uzreiz notika sabotāža.
2. Uzmetējiem ir ļoti viegli un ērti strādāt Alda organizācijā, jo nav efektīvu darba kvalitātes kontroles mehānismu.
3. Aldis sāk pārāk daudz laika tērēt muļķībām un pārāk maz laika reālam darbam. Kļūdas tekstā Aldis nav paspējis pārbaudīt, tostarp tāpēc, ka viņš gatavoja taju zupu ar garnelēm, veikalā pielaikoja kārtējo mēteli un pētīja savus muskuļus spogulī.
4. Aldis personīgi nav gatavs uzņemties atbildību par saviem, tai skaitā sociālajos tīklos publicētajiem vārdiem. Ja Alda vārdos ir kļūda vai meli, tad vainīgs būs nevis viņš, bet gan tīklu administrators. Tas viss liek domāt, ka Aldis nav efektīvs vadītājs un nespēj vadīt pat tik primitīvu kolektīvu kā vairāku sociālo tīklu administratoru komandu. Ņemot to vērā, nav īsti skaidrs, kā viņš taisās vadīt 14 ministrus un viņu kabinetus.
5. Aldim nav intuīcijas cilvēku izvēlē. Viņam izdevās uzticēt sava svarīgākā komunikācijas resursa pārvaldību nevis vienam, bet vairākiem nodevējiem (vai labākajā gadījumā amatieriem).
6. Par politiskās darbības sabotēšanu un nodevību Aldis atlaišanu uzskatīja par vissaprātīgāko sodu. Visus pārējos nodevējus, kuri nākotnē varētu mēģināt iedragāt Alda darbu, viņš arī vienkārši atlaidīs un necentīsies šos cilvēkus saukt pie citas atbildības.
7. Diemžēl netiek ziņots, vai Alda organizācijā bez atlaistajiem palikuši vēl citi nodevēji. Tāpat netiek ziņots, vai tiks veikti darbi, lai novērtētu zaudējumus, ko atlaistie nodevēji varētu būt nodarījuši ar savām citām darbībām. Acīmredzot visas šīs lietas Aldi neinteresē.
Tagad uz mirklīti pamēģiniet iedomāties, kādas sekas visas šīs lietas atstātu uz valsti, ja runa nebūtu par kļūdu Facebookā, bet gan par valstiski svarīgu jautajumu. Vēlreiz pārlasiet šo sarakstu un pamēģiniet iedomāties, kāda būtu mūsu valsts, ja Aldis Gobzems būtu tās premjers.
Nē, pats par sevi saprotams, ka mūsu valstī ir cilvēki, kas guļ un sapņo, lai Aldis kļūst par premjeru vai vismaz par ministriņu. Šie cilvēki, redzot, cik daudz sekotāju nāk uz Alda mītiņiem, metas ceļos un, cik spēka, sāk lūgt Dievu, lai protestētāju skaits tikai augtu un lai Aldis jau pavisam tuvākajā laikā sagrābtu sev vēlamo varu.
Es runāju nevis par izdomātiem nodevējiem, bet gan par reāliem kuri, kamēr premjers Aldis brauks ar riteni un rakstīs motivācijas mantras Facebookā, izlaupīs mūsu jau tā nabadzīgās valsts paliekas.
https://www.facebook.com/100000681382984/posts/4915147191851278/?d=n
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
