Aizturētais „Ogres namsaimnieka” darbinieks spējis žigli sameklēt 30 000 eiro drošības naudu
PIETIEK01.11.2017.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Viens no aizvadītajā nedēļā aizturētajiem Ogres novada pašvaldības aģentūras Ogres namsaimnieks darbiniekiem ir spējis operatīvi sameklēt 30 tūkstošus eiro, lai tos iemaksātu kā drošības naudu un tiktu atbrīvots no apcietinājuma.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, finansiāli spējīgais pašvaldības uzņēmuma darbinieks ir bijis viens no vienpadsmit aizturētajiem – Ogres namsaimnieka Inženiertīklu pārvaldes vadītājs Vjačeslavs Paramonovs. Policija bijusi gatava Paramonovu pret drošības naudu atbrīvot, ņemot vērā aktīvo sadarbību ar izmeklēšanu.
Tāpat Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka viens no trim apcietinātajiem – pašvaldības uzņēmuma līdzšinējais vadītājs Aigars Briedis ir izmeklētājiem apgalvojis, ka daļa no aizdomās turēto finanšu shēmās iegūtās naudas nonākusi arī pie jaunā domes vadītāja Egila Helmaņa, taču nekādus pierādījumus gan nav varējis sniegt.
Kā jau ziņots, Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizvadītajā nedēļā veica virkni kratīšanu Ogrē, tostarp arī Ogres pašvaldības kapitālsabiedrības Ogres namsaimnieks telpās. Kopā tikušas aizturētas vienpadsmit personas, kam ir piemēroti dažādi drošības līdzekļi, - daļa no aizturētajiem ir atbrīvoti pret drošības naudu
Aizvadītajā trešdienā tiesa piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu Ogres namsaimnieka direktoram Aigaram Briedim (attēlā pirmais no kreisās). Ir vēl divi citi apcietinātie, kuru personības pagaidām nav zināmas. Kā zināms Pietiek, Briedis tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā – „krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa”.
Valsts policijas publiskotās ziņas liecina, ka runa ir par Ogres namsaimniekam piederošu finanšu līdzekļu – 90 961 eiro izkrāpšanu: šī nauda pārskaitīta uz mahinācijās iesaistītu personu kontiem. Saistībā ar šiem faktiem veiktas kopumā 15 kratīšanas.
Pēdējā laikā Helmaņa vadītās Ogres novada pašvaldības iestāžu darbībai pastiprinātu uzmanību ir pievērsušas vairākas tiesībsargājošās iestādes. Tostarp ir tikušas pārbaudītas, iespējams, pretlikumīgas darbībām Ogres Basketbola skolā (OBS), kur ne bez OBS direktores Ilgas Neimanes ziņas, iespējams, pat ar viņas līdzdalību trenere Māra Šūtele regulāri no vecākiem iekasējusi naudu par dalību turnīros un citās OBS aktivitātēs.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.panta pirmās daļas noteikumiem, ir apstrīdēti Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.8/2017, kas pieņemti Ogres novada domes ārkārtas sēdē šā gada 13.jūlijā.
Šo saistošo noteikumu grafiskajā daļā cita starpā paredzēta Parka ielas posma no Pļavas ielas līdz Upes prospektam likvidācija - tiek likvidētas gan ielas sarkanās līnijas, gan funkcionālais zonējums - ielas teritorija. Šāds lokālplānojuma risinājums ir klajā pretrunā ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumiem, kas saistīti ar Iritas Kārkliņas un Sergeja Grekova prasības izskatīšanu pret Ogres novada domi saistībā ar detālplānojuma realizāciju vairākiem zemesgabaliem.
Tā vietā, lai ļautu privātpersonām realizēt spēkā esošu detālplānojumu, Ogres novada pašvaldības domes amatpersonas ir mēģinājušas sabotēt tiesas sprieduma izpildi, ar augstāka līmeņa plānošanas dokumentu juridiski likvidējot ielas posmu, par kura izbūves tiesībām tiesa ir pieņēmusi lēmumu.
Pašlaik Ogres novada dome par Ogres namsaimnieka direktoru uz trim mēnešiem iecēlusi Kasparu Grīnbergu. Viņš līdz šim strādāja Ikšķiles pašvaldības siltumapgādes uzņēmumā un ir Helmaņa partijas biedrs.
Foto no knz.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.