Aizdomas par ieceri prettiesiski tērēt pašvaldību resursus politisko partiju pirmsvēlēšanu aģitācijai
Liene Gātere*02.02.2017.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrība par atklātību - Delna saskata iespējamus pārkāpumus trīs Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētajos pašvaldību iepirkumos, saistot tos ar priekšvēlēšanu aģitāciju.
Šī gada 4.februārī, 120 dienas pirms republikas pilsētu un novadu domju vēlēšanām, sāksies Priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kas ilgs līdz 3.jūnijam. Viens no normatīvajos aktos ietvertajiem priekšvēlēšanu aizliegumiem ir politisko kampaņu finansēšana no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību līdzekļiem. Aizliegta ir arī slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, turklāt pārkāpuma gadījumā slēptajai priekšvēlēšanu aģitācijai iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumos.
Delna norāda, ka Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā 2017.gada 27.janvārī un 31.janvārī publicēti trīs iepirkumi: "Ventspils informācijas izveidošana un izvietošana ziņu interneta portālos 2017. gadā" (VPD 2017/1/5), "TV sižetu izveide un raidīšana televīzijā" (Nr.ONP 2017/9) un "TV sižetu izveide un raidīšana televīzijā 2017.gadā"(Nr.ONPAON 2017/3-MI).
No minēto iepirkumu nolikumiem noprotams, ka Ogres un Ventspils pašvaldības meklē mediju kanālus, kas atspoguļotu aktuālos pašvaldību notikumus un veiksmes stāstus. Tas, ka šāda veida iepirkumi tiek organizēti pirmsvēlēšanu periodā, rada nopietnas aizdomas, ka pie varas esošie politiskie spēki vēlas izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai tieši vai netieši ietekmētu vēlētājus. Varas partiju ekskluzīvo iespēju izmantošana, reizē veicina nevienlīdzīgu politisko partiju konkurenci.
Delna informējusi atbildīgās iestādes par iespējamu prettiesisku rīcību, kas vērsta uz pašvaldību un to iestāžu un kapitālsabiedrību resursus izmantošanu politisko partiju pirmsvēlēšanu kampaņai. Vienlaikus Delna uzskata, ka šāda veida pašvaldību tēriņi būtu jāieskaita priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos.
Delna aicina sabiedrību aktīvi iesaistīties pirmsvēlēšanu un vēlēšanu procesu uzraudzībā un ziņot par pārkāpumiem KNAB, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, policijai, kā arī celt trauksmi Delnas mājas lapā.
* Sabiedrības par atklātību - Delna direktora vietniece
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.