Iesaki rakstu: 
Atšķirīgie vērtējumi, ko nekustamajiem īpašumiem sniegusi kompānija Oberhaus vērtēšanas serviss, rada aizdomas, ka īpašumu vērtība varētu tikt noteikta, kā konkrētajā gadījumā pasūtītājam izdevīgāk. Atšķirībā no ieķīlātā Jūrmalas īpašuma, par kuru Pietiek jau ziņoja un kam kompānija noteica teju divas reizes zemāku cenu nekā citi vērtētāji, citā situācijā, kādā mantojumu lietā Oberhaus noteicis pat gandrīz trīs reizes augstāku cenu nekā reālā tirgus vērtība.
Oberhaus vērtējums kā pamatojums izmaksājamās summas noteikšanai izmantots prasībā, ko neatraidāmās mantojuma daļas saņēmēja iesniegusi pret testamentāro mantinieci. Lai gan aizgājējs visu savu mantu novēlējis savai māsai Ivetai M., tomēr Jadvigai S. kā aizgājēja mātei pēc likuma pienākas ceturtā daļa no mantojuma. Tādēļ viņa iesniegusi tiesā prasību par mantotā nekustamā īpašuma daļas atlīdzināšanu naudā.
Mantotajam nekustamajam īpašumam vērtējumu sniedzis Oberhaus, nosakot, ka izcirsta meža un vecas mājas Drustos piespiedu pārdošanas summa ir 115 600 eiro. Testamentārā mantiniece ir neizpratnē par šo vērtējumu, jo Oberhaus publiski atzinis, ka piespiedu pārdošanas summa ir aptuveni 60% no tirgus vērtības, taču, kad Iveta M. mēģinājusi pārdot mantoto īpašumu, neviens pircējs neesot piedāvājis vairāk par 45 tūkstošiem eiro.
„Tas faktiski ir izcirsts mežs un grausts, kurā turklāt ir zemesgrāmatā reģistrētas mūža tiesības uzturēties mūsu otrai māsai. Šis apgrūtinājums atbaida daudzus potenciālos pircējus,” īpašumu raksturo mantiniece.
Tomēr tiesa, vadoties no Oberhaus vērtējuma, noteikusi, ka testamentārajai mantiniecei jāatmaksā neatraidāmajai mantiniecei ceturtā daļa no vērtējumā minētās summas, proti, 29 946,12 eiro. „Ja izsolē īpašumu pārdos par zemāku summu, man būs jāmeklē līdzekļi, no kuriem piemaksāt,” satraukta ir Iveta M., kura ir neizpratnē, kādēļ izmaksājamā mantojuma summa noteikta nevis pēc reālas izsoles cenas, bet gan pēc vērtējuma.
„Tiesas spriedums skaidri nosaka, ka man jāmaksā 29 946 eiro un īpašums jāpārdod izsolē. Kur lai ņemu tādu naudu,” neizpratnē ir Iveta M., kura izrēķinājusi, ka gadījumā, ja īpašumu izsolē pārdos par zemāku cenu jeb 60% no reālās tirgus vērtības jeb 45 000 tūkstošiem eiro, tad viņai būs jāpiemaksā no personīgajiem līdzekļiem, lai kā 3/4 mantiniece varētu atdot daļu 1/4 mantiniecei.
Tā kā vērtējumu Oberhaus pasūtījusi prasības iesniedzēja, Iveta M. ir pārliecināta, ka kompānija vērtējumus pielāgo klienta vēlmēm, nevis reālajai situācijai.
Pietiek jau ziņoja, ka Oberhaus kā 184 tūkstošus eiro vērtu novērtēja nekustamo īpašumu Jūrmalā, kas sastāv no zemes un divām jaunbūvēm, turklāt tad, kad atņemtā īpašuma īpašnieks iesniedza prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no bankas, kas to pārdeva izsolē ar noteikto zemo sākumcenu, Oberhaus šo īpašumu izlika pārdošanā par teju divas reizes augstāku summu.
Oberhaus vērtēšanas serviss valdes loceklis Sandis Kurilovičs Pietiek skaidroja, ka piespiedu pārdošanas vērtība tiek noteikta 60% apmērā no tirgus cenas. Par Ivetas M. gadījumu Pietiek pagaidām Oberhaus skaidrojumu nav izdevies uzzināt.
Iveta M. tiesas lēmumu pārsūdzējusi apelācijas kārtībā, kā arī piedāvājusi otrai mantiniecei atpirkt visu īpašumu par pusi no Oberhaus noteiktās piespiedu pārdošanas summas, taču māte no šāda piedāvājuma atteikusies.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
