Iesaki rakstu: 
Jāatzīst – vienmēr ar lielu interesi lasu A.Lemberga rakstus, jo tik niansētu demagoģijas mākslu pagrūti atrast. Tā nu 2020.gada 27.janvārī nra.lv ievietots raksts, kuram kā autors norādīts Aivars Lembergs, un raksta virsraksts ir “Meroni melo vai nu ASV vai Uzņēmuma reģistram” (turpmāk Raksts).
Parasti A.Lemberga raksta diezgan pagari, bet šoreiz, tāds paīss sanācis, tamdēļ ideāls analīzei. Tad nu A.Lembergs raksta:
R. Meroni paklausīgās Ventspils kapitālsabiedrību AS “Kālija parks”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Ventbunkers” valdes ir deklarējušas mani kā patiesā labuma guvēju, mani par to neinformējot un šo deklarāciju ar mani nesaskaņojot.
Deklarēt Uzņēmuma reģistrā mani par patiesā labuma guvēju var tikai tad, ja man pieder vairāk nekā 25% akciju vai arī es šīs kapitālsabiedrības faktiski pārvaldu. Man nepieder 25% akciju - ne vairāk, ne mazāk. Tas nozīmē, ka R. Meroni paklausīgās kapitālsabiedrību valdes Uzņēmumu reģistrā apgalvo, ka es esmu faktiskais šo termināļu vadītājs, t.i. - pārvaldītājs.
Brīdī, kad ieviesa ASV sankcijas, R. Meroni sāka kliegt, ka es nepārvaldot šīs kapitālsabiedrības - tādā gadījumā mani ir jāsvītro no Uzņēmumu reģistra kā patiesā labuma guvēju. Tātad, ja es pārvaldu, tad ir sankcijas, bet, ja es nepārvaldu, tad ir jāsvītro no Uzņēmumu reģistra.1
A.Lemberga demagoģijas virsotnes atsegsim soli pa solim. Iesākumā paskatīsim, ko likums saka, kuras personas atzīstamas par patiesā labuma guvējiem.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1.panta 5.apakšpunktā minēts:
patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:
a) attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē,
b) attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks)2
Vienkāršojot Likumā minēto sanāk, ka par patiesā labuma guvēju atzīstama fiziska persona, kurai:
tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25% no kapitāla daļām vai balsstiesīgām akcijām;
vai tiešā vai netiešā veidā kontrolē.
Iesākumā paskaidrošu, ka netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas personas – starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, savstarpēji noslēgtu līgumu vai izmantojot dominējošo ietekmi (piemēram, kāda dalībnieka, akcionāra vai valdes locekļa dominējošo ietekmi kapitālsabiedrībā), finansējot kapitālsabiedrību, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības. Tāpat kapitālsabiedrības dalībnieki vai akcionāri var savstarpēji sadarboties, lai palielinātu šādu netiešu kontroli caur citu personu, slēdzot oficiālus vai neoficiālus līgumus, kā arī izmantojot savas pilnvaras iecelt kapitālsabiedrībā augstāko vadību.3
Attiecībā par patiesā labuma guvēja paziņošanu Uzņēmuma reģistram jāatzīmē, ka Likuma 18.2 pants. “Juridiskās personas pienākums atklāt savu patieso labuma guvēju” ne uzliek pienākumu un neparedz, ka pirms attiecīgās informācijas sniegšanas to nepieciešams saskaņot ar patiesā labuma guvēju.
Tiesiskais regulējums apskatīts, tagad laiks ķerties pie A.Lemberga sarakstītā analīzes. Izcelšu būtiskākās raksta rindkopas vai teikuma daļas un uzreiz sniegšu analīzi.
Rakstā minēts:
valdes ir deklarējušas mani kā patiesā labuma guvēju. Izteikums atbilst patiesībai un valdei saskaņā ar Likumu to vajadzēja darīt.
mani par to neinformējot un šo deklarāciju ar mani nesaskaņojot. Izteikums neatbilst Likuma prasībām. Valdei nav jāsaskaņo un jāinformē patiesā labuma guvējs par to, ka valde izpilda Likuma prasības.
Deklarēt Uzņēmuma reģistrā mani par patiesā labuma guvēju var tikai tad, ja man pieder vairāk nekā 25% akciju […] Izteikums neatbilst patiesībai, jo ir nepilnīgs. Likums nosaka, ka par patiesā labuma guvēju ir uzskatāma persona, kurai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25% no kapitāla daļām vai balsstiesīgām akcijām. A.Lembergs savā rakstā kautrīgi paklusējis par netiešo aspektu.
[…] vai arī es šīs kapitālsabiedrības faktiski pārvaldu. Izteikums neatbilst patiesībai, jo ir nepilnīgs. Likums nosaka, ka kontroles īstenošana var būt tiešā vai netiešā veidā. A.Lembergs atkal kautrīgi paklusējis par netiešo aspektu.
Kopsavilkumā jāsecina, ka A.Lembergs savā Rakstā runā tikai un vienīgi par tiešo akciju piederēšanu vai tiešo kontroli un līdz ar to izdara attiecīgus daiļrunīgus secinājumus. Tomēr, kā noskaidrojām, par patiesā labuma guvēju atzīstama fiziska persona, kurai netieši pieder vai netieši kontrolē.
Tad nu te ir tā demagoģijas paraugstunda. Ar skaistiem epitetiem pasaka daļēju patiesību un attiecīgi no tās izdara savus secinājumus. Kuri, pie daļējās patiesības ir patiesi. Tiesa, ja pateiktu pilnu patiesību, tad secinājumi būtu pilnīgi pretēji.
Attiecībā par A.Lemberga netiešo ietekmi Uzņēmumu reģistrā ir šādas ziņas: Veids, kādā tiek īstenota kontrole:
cits - Aivars Lembergs ir uzskatāms par KP PLG, pamatojoties uz apstākļiem, ka viņam pieder netiešas līdzdalības veidā atsevišķi vai caur saviem bērniem, vairāk kā 25% no KP akcijām caur šādiem akcionāriem (1) “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, reģistrācijas numurs Nīderlandē: 33254226, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815, WTC Tower A8, NL-1077XX Amsterdama, Nīderlande; (2) SIA “MINERAL-TRANS-SERVISS”, reģistrācijas numurs Latvijā: 50003242141; (3) “Transfides Holding B.V.”, reģistrācijas numurs Nīderlandē: 34109262, juridiskā adrese: Strawinskylaan 815, WTC Tower A8, NL-1077XX Amsterdama, Nīderlande.
Šis ir tikai viens A.Lemberga raksts, bet pēc apskatītās konstrukcijas tiek veidoti visi viņa pārējie raksti, uzstāšanās runas kā plašsaziņas līdzekļos, tā arī tiesvedībā. Lai nonāktu līdz patiesībai, tad daudz jārok, un A.Lembergs paļaujas, ka pamatā sabiedrība ir slinka – neies tak pētīt likumus un analizēt faktus.
Vienu gan varu pateikt, manā skatījumā A.Lembergs ir izcilākais šī brīža demagogs Latvijas vēsturē. Par to viņa priekšā aiz apbrīna noņemu hūti sev no galvas.
1 https://nra.lv/viedokli/aivars-lembergs/303186-meroni-melo-vai-nu-asv-vai-uznemumu-registram.htm
2 https://likumi.lv/doc.php?id=178987
3 https://www.ur.gov.lv/lv/patieso-labuma-guveju-skaidrojums/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
