Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads
Armands Krauze27.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena augs dubultā. Aicinu valdību nekavējoties iedziļināties lauksaimniecības problēmās un lemt par reāliem atbalsta pasākumiem.
Šobrīd nav jautājuma par pārtikas pietiekamību veikalu plauktos, bet par cilvēku iespējām to iegādāties. Man ir bažas, ka rudenī veikalu plaukti būs pilni, bet daudzu ģimeņu virtuvēs - tukši. Jā, lai cik skarbi tas neskanētu, uzskatu, ka Latvijai draud bada gads. Tāpēc jau šobrīd ir jābūt reāliem risinājumiem, kā atbalstīt maznodrošinātos un cilvēkus, kuri nonāks izdzīvošanas problēmās - bezdarba gadījumā vai, nespējot veikt ikmēneša obligātos maksājumus.
Valdība nav spērusi reālus soļus, lai šīs drūmās prognozes mazinātu. Piemēram, ir vēlreiz jāizvērtē, cik prioritārs pašlaik ir lielāks biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai, jo degvielas cenas pieaugums automātiski nozīmē cenu kāpumu pārtikai.
Manuprāt, mēs dodamies nepareizā virzienā. Ir dzirdētas atsevišķas diskusijas par nepieciešamību saražot lielāku pārtikas daudzumu, lai ar pārtiku nodrošinātu Āfriku un citas valstis. Domāju, ka mums jādomā par to, lai spētu vietējā tirgū noturēt maksimāli pieejamas pārtikas cenas. Ja to nodrošināt nespēsim, vienīgā izeja būs minimālās algas un pensiju strauja kāpināšana, lai iedzīvotāji spētu izdzīvot. Taču ar to nepietiks, jo pārtikas cenas un ikdienas obligātie maksājumi būs lielāki.
Šodien vairāk nekā jebkad ir nepieciešama valdības ieinteresēta iedziļināšanās lauksaimniecības nozares problēmās un atbalsts. Atgādinu, ka viennozīmīgi jāpārskata Latvijas izstrādātais lauksaimniecības stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam un jāatceļ prasība atstāt zemi papuvē, jo papuvē neko neražo. Tāpat nedrīkst piespiest saimniecībām, kurās nav dzīvnieki, vienkārši uzturēt pļavas un bezjēdzīgi tās pļaut.
Tajā pašā laikā valdība nedrīkst piekāpties un atcelt Eiropas Savienības Zaļā kursa prasības, kas nodrošina tīru apkārtējo vidi un nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd lauksaimniekiem primārais fokuss un resursi jānovirza uz pārtikas ražošanu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
