Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu
Latvijas Žurnālistu savienība02.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Kā zināms, tad no 2024. gada 11. aprīļa ir spēkā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”).
Direktīvas sestais punkts skan: “Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā sabiedrības interešu jautājumos, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no sabiedrības līdzdalības.”
Savukārt Direktīvas desmitajā punktā ir teikts: “Jo īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju organizācijām ir svarīga loma organizētās noziedzības, varas ļaunprātīgas izmantošanas, korupcijas, pamattiesību pārkāpumu un ekstrēmisma atklāšanā un apkarošanā. Viņu darbs ir saistīts ar īpaši augstu risku, un viņi arvien biežāk saskaras ar uzbrukumiem, nonāvēšanu un draudiem, kā arī iebiedēšanu un aizskaršanas gadījumiem. Ir vajadzīga stabila garantiju un aizsardzības pasākumu sistēma, lai pētnieciskie žurnālisti varētu pildīt savu būtisko uzrauga lomu jautājumos, kas skar sabiedrības intereses, nebaidoties no soda par patiesības meklēšanu un sabiedrības informēšanu.”
Latvijas Žurnālistu savienība informēs Eiropas Žurnālistu federāciju par iespējamo Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīvas (ES) 2024/1069 pārkāpumu pret žurnālistu Lato Lapsu.
Latvijas Žurnālistu savienība aicina kompetentām iestādēm pārbaudīt, vai pret Lato Lapsu uzsāktās tiesvedības nepārkāpj ES direktīvu 2024/1069. Mēs aicinām kompetentām iestādēm pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu. Latvijas Žurnālistu savienība aicina šāda veida pārbaudi uzticēt tiesību aizsargājošo iestāžu personām, kurām ir nevainojama reputācija un kuru uzvārdi nefigurē ar vairāku tiesību aizsargājošo iestāžu nelikumībām saistītajos publiskotajos materiālos.
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
