Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas un funkcijas, virzīties uz efektīvu valsts pārvaldi un vairot sabiedrības uzticēšanos, Apvienotā saraksta (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).
Vērtējot KEM darbību gandrīz pusotra gada laikā, secināms, ka šāda ministra amata un ministrijas izveidošana ir bijusi dārga kļūda, nesasniedzot jebkādu lietderīgu rezultātu. Tā nav arī atrisinājusi kompetenču pārklāšanās problēmu, jo joprojām dublējas KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) funkcijas saistībā gan ar klimata, gan enerģētikas jautājumiem.
Joprojām nav nedz sagatavota aktuālā Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģija, nedz izstrādāti citi svarīgi likumprojekti, kā arī Klimata likumprojekts un Transporta enerģijas likumprojekts tika sagatavoti neprofesionāli un neveiksmīgi virzīti Saeimā. Var arī secināt, ka vēja parku un citu atjaunojamo energoresursu projektu attīstība notiek haotiski. Joprojām nav efektīvas valsts atbalsta sistēmas iedzīvotājiem energoefektivitātes uzlabošanai.
Vienlaikus KEM izveidošana ir prasījusi papildu finanšu resursus, kas ir palielinājuši valsts izdevumus, pēc būtības nespējot sasniegt ministrijai izvirzītos stratēģiskos mērķus.
Ir acīmredzami, ka gan ES, gan jo īpaši Latvijā klimata politika un tās ambiciozie daudzus miljardus prasošie mērķi ir pilnībā zaudējuši savu prioritāti. KEM nav spējusi rīkoties atbilstoši šai situācijai, bet turpina birokrātiski sekot politikām, kas zaudējušas aktualitāti. Tā vietā, lai proaktīvi aizstāvētu Latvijas intereses, saprātīgi pārskatot klimata politikas mērķus un atsakoties no neracionālām, tautsaimniecībai kaitīgām saistībām, ministrija turpina atražot pati sevi.
Turklāt arī sabiedrībā KEM pārsvarā tiek uztverta kā kārtējā birokrātiskā institūcija bez saprotama mērķa, vairumam pēc būtības nespējot atbildēt uz vienkāršu jautājumu, ar ko tieši šī ministrija nodarbojas, kā arī kas ir tās ministrs.
"KEM ir bijusi par simbolu tam, kā birokrātija aug un tērē, nerisinot problēmas. Kad ministrija tika veidota, bija skaidrs solījums, ka process notiks bez papildu izdevumiem. Tomēr šie solījumi nav izpildīti – izdevumi ir pieauguši, pārvaldība ir neskaidra, un sabiedrībai nav pārliecības par ministrijas pastāvēšanas jēgu. Latvijas prioritāte ir pilnīgi skaidra, tā ir aizsardzība, kurai nepieciešami lieli papildu ieguldījumi. AS kopā ar uzņēmēju organizācijām ir parakstījis memorandu par izdevumu samazināšanu un uztver to nopietni. Ņemot vērā valdības nespēju samazināt izdevumus un jēgpilni apkarot birokrātiju, šis būtu skaidrs pirmais solis, ar ko sākt. Ir jāsāk no pašas augšas," norāda frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
AS deputāti uzskata, ka klimata un enerģētikas ministra amats ir likvidējams, KEM kompetenci sadalot starp EM un VARAM. Tādējādi arī tiks optimizēta valsts pārvaldes struktūra un samazinātas administratīvās izmaksas, jo KEM darbinieki, ja tas būs nepieciešams, tiks pārcelti uz citām ministrijām, novēršot funkciju dublēšanos, kas šobrīd tieši sasaucas ar valsts politikas mērķiem par birokrātijas apkarošanu.
Apvienotā saraksta frakcija aicina Saeimas kolēģus, īpaši tos, kas parakstījuši memorandu ar uzņēmēju organizācijām, atbalstīt šo priekšlikumu un sākt darbu pie plašas valsts pārvaldes reformas.






Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
1796.gadā Eiropas domātāji ar pārsteigumu un satraukumu atklāja, ka pašā kontinenta sirdī eksistē "pelēkā zona" – sabiedrība, kurā cilvēks dzīvo bez tiesiskas aizsardzības un bez reālas iespējas ietekmēt savu likteni. Garlībs Merķelis savā manifestā Latvieši nevis vienkārši aprakstīja tautas "raksturu", bet gan veica nežēlīgi precīzu sistēmas sekciju. Viņš dokumentēja dzimtbūšanas iekārtu – mehānismu, kurā indivīds bija pakļauts absolūtai varai bez jebkādiem drošinātājiem vai līdzsvara.
Latvijas publiskajā telpā netrūkst organizāciju, kas drosmīgi runā “tautas vārdā”. Dažām pat nosaukums to sola jau iepriekš. Piemēram, “Drosme darīt”. Drosme – tas, protams, ir labi. Jautājums tikai – darīt ko tieši un kā interesēs?
Es diezgan kategoriski nepiekrītu tam, kā Alvis Hermanis raksturo Progresīvos. Man viņi nesaistās ar Sibīriju vai totalitāriem režīmiem — tā ir cita laikmeta un citas sistēmas traģēdija. Bet tas nenozīmē, ka man viņu politika ir pieņemama. Tieši pretēji.

















