Iesaki rakstu: 
Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"
Rīgas Apkaimju alianse, kura šobrīd apvieno 14 apkaimju biedrības un pārstāv vairāk nekā 200 000 rīdzinieku intereses, pauž kategorisku noraidījumu plānam par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā atdošanu vienam uzņēmumam - AS "Tīrīga", radot uzņēmumam monopola stāvokli pilsētā uz 20 gadiem. Šāda kārtība ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem, kā arī nostāda rīdziniekus klaji neizdevīgā situācijā, liedzot tiem līdz šim pastāvošās izvēles iespējas.
Pēc tam, kad valstī ir notikusi telekomunikāciju, gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizācija, jauna monopola izveide galvaspilsētā ir vērtējama principā negatīvi. Turklāt rīdziniekiem uzspiestajā sadarbības līgumā ar AS "Tīrīga" par atkritumu apsaimniekošanu jau redzamas liecības negatīvajām sekām, ko rada monopols:
1) iedzīvotājiem tiek piedāvāts slēgt tipveida līgumu, kurā nav iespējams veikt izmaiņas, kas ir uzskatāms par patērētāju tiesību pārkāpumu;
2) līgumā paredzēts tūlītējs pakalpojuma cenu kāpums, kurš atkarībā no esošā līguma cenas vidēji ir ap 40%, bet atsevišķos gadījumos sasniedz pat 70%;
3) līgumā ir ieviesta slēpta maksa par šķiroto atkritumu izvešanu, nosakot nomas maksu par šķiroto atkritumu konteineriem, lai gan iepriekš šo atkritumu izvešana ir bijusi bezmaksas pakalpojums;
4) līgums paredz atkritumu izvešanu ne retāk kā divas reizes mēnesī, pat ja mājsaimniecībai pietiek ar vienu izvešanas reizi, kas tādējādi satur uzspiesta pakalpojuma pazīmes;
5) līgums neparedz nekādus ierobežojumus, kas liegtu pakalpojuma sniedzējam nākotnē vienpusēji paaugstināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu.
Rīgas Apkaimju alianse ir nosūtījusi vēstuli Konkurences padomei, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, VARAM, Rīgas domei un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, kurā pauž savas bažas un aicina Konkurences padomi pieņemt lēmumu, kas liegtu AS "Tīrīga" izveidot atkritumu apsaimniekošanas monopolu Rīgā.
Vēršam rīdzinieku uzmanību, ka AS "Tīrīga" un Rīgas domes agresīvie mēģinājumi pārliecināt iedzīvotājus pārslēgt savus atkritumu apsaimniekošanas līgumus, draudot ar administratīvā soda sankcijām, ja līgumi netiks pārslēgti līdz š.g. 14. septembrim, ir prettiesiski.
Uz šo brīdi AS "Tīrīga" nav nekādu juridisku tiesību nedz prasīt līguma noslēgšanu, nedz arī sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus: AS "Tīrīga" joprojām nav saņēmusi nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas atļauju no Valsts Vides dienesta, Rīgas dome nav apstiprinājusi atbilstošos grozījumus saistošajos noteikumos.
Savukārt Konkurences padome ir pieņēmusi lēmumu pret Rīgas domi un "Getliņi Eko" ierosināt pārkāpuma lietu par, iespējams, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu rezultēties līguma laušanā ar AS "Tīrīga".
Rīgas Apkaimju alianse iestājas par iedzīvotāju tiesībām izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju un saņemt pakalpojumu par izdevīgu maksu. Tāpēc no savas puses Rīgas Apkaimju alianse un tās biedri ir aicinājuši un turpinās aicināt rīdziniekus neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga", uzskatot, ka viena uzņēmuma monopolstāvoklis un tā piedāvātie sadarbības nosacījumi nav izdevīgi iedzīvotājiem un tāpēc kategoriski noraidāmi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.